27 Mar, 2017

Brīvpieejas tiešsaistes kurss Cybersecurity Essentials

LU Datorikas fakultāte E-prasmju nedēļas ietvaros sadarbībā ar Cisco Tīklu Akadēmiju publicējusi brīvpieejas tiešsaistes kursu par kiberdrošības pamatiem - Cybersecurity Essentials. Kurss ir brīvi pieejams jebkuram - vietnē https://www.netacad.com/campaign/492617 . Tajā būs jāreģistrē savs konts ar savu e-pastu, un kursu var brīvi lietot no jebkura datora jebkurā laikā līdz 30. aprīlim.
Kurss ir paredzēts apgūšanai 16 stundu laikā, domāts cilvēkiem, kam ir labas iemaņas darbā ar datoru un Internetu, un kas vēlas iepazīties ar kiberdrošības pamatiem. Kursa saturs ir angļu valodā, sadalīts nodaļās, un katrai no tām ir tests (Quiz), kas parāda, cik labi cilvēks ir apguvis nodaļas tēmu. Kursa beigās ir paredzēts nokārtot eksāmenu - arī testa veidā, līdz ar to sekmīgi pabeigt kursu. Būs arī sertifikāts par sekmīgu kursa pabeigšanu.

Tēma: 
Kategorija: 

24 Feb, 2017

Ansible

Serveru automatizācija ir vienmēr bijusi tāda interesanta padarīšana, atceros pašos pirmsākumos to darīju uz katra servera kopējot kaut kādu scriptu kopumu kas veica kaut kādu noteiktu darbību, tad sāka palikt grūti uzturēt šos scriptus un tam atmetu ar roku, daudz ko darīju ar rociņām, jo tā vienkāršāk. Tad parādijās visādi cfengine, puppet, chef (tie par kuriem šajā periodā biju dzirdējis), viss jau būtu labi, tikai mani biedēja fakts, ka jebkurā gadījumā lietojot šo rīku man jāuztraucas lai konekcijas starp serveri un klientu darbotos, kā arī lai sāktu tas viss darboties ir vispirms jāsāk ar klienta instalēšanu uz servera. Jūs teiksiet tas jau viegli un tā, bet es teikšu jā viegli, bet tomēr vēlviena lieta kas griežas uz servera un var atmirt. Tad nāca mana šobrīdējā darbavieta un es iepazinos ar Ansible (github repo). 

Ansible atšķirībā no iepriekš pieminētajiem rīkiem neprasa instalēt klientu uz servera, ansible izmanto ssh konfigurāciju labošanai/veidošanai. Par cik diezgan grūti iedomāties kādu serveri kurš ir bez ssh pieejas, tas nozīmē ka nekādi papildus porti uz serveriem nav jāver, papildus tam es varu mainīt serveru konfigurāciju neveicot nekādas izmaiņas centralizētā vietā. 

Ansible konfigurācijas apraksti tiek veikti salīdzinoši vieglā valodā yaml. Pati ansible ir rakstīta Python programmēšanas valodā, kas arī uz serveriem jau ir uzinstalēta pēc noklusējuma. 

Kādos gadījumos ansible mums var palīdzēt? Principā jebkurā, atliek tikai izvēlēties veidu kā kaut ko panākt, vai tas ir modulis, vai scripts.

Pirmais kas nepieciešams ir serveru saraksts, sākotnēji mēs sākām izmantot klasisko veidu serveru sarakstam, tas ir ini stila konfigurācijas fails

[grupa]
hosts1
hosts2

[grupa2]
hosts3

[grupa3]
hosts1
hosts4

Kad serveru daudzums un grupu daudzums auga mēģinājām dalīt vairākos failos, bet tad sāka veidoties bardaks un bija problēmas izsekot kurš hosts ir kurā grupā utt.. Sāka parādīties nepieciešamība pēc dinamiskā serveru saraksta, jo serveru saraksta failā sāka veidoties bardaks. Ansible jau pēc noklusējuma atbalsta dinamisku serveru sarakstu, kur piemēram python scripts kā mums izmantojot API pieprasījumus uzģenerē json kā inventory. Protams Redhat piedāvā tādu makstas rīku kā Ansible tower, kas principā ir ļoti labs, bet maksā arī labas naudiņas, par to citreiz.
Ansibli iespējams darbināt vairākos veidos

  • pirmais ir klasiskais ad-hoc veids izmantojot ansible komandu
  • izmantojot iespēju laist ansible spēli izmantojot ansible-playbook komandu
  • izmantojot ansible –pull

ad-hoc komanda ir visātrākais veids kā izdarīt konkrētas lietas uz vairākiem serveriem vienlaicīgi izsaucot konkrēti nepieciešamo moduli ar parametriem. Papildus tam nav nepieciešama nekāda iepriekš veidota konfigurācija. Piemēram var paskatīties uz visiem serveriem kādā grupā kāds ir laiks.

ansible -i inventory -m shell -a "date" grupa3 (dinamiskā serveru saraksta gadījumā mēs inventory vietā norādīsim inventory.py un ansible zinās ka scripts ir jāizpilda un iegūs dinamisko serveru sarakstu)

Šī komanda atgriezīs rezultātu no katra servera kurš ir grupā grupa3

# ansible -i inventory -m shell -a "date" grupa3
hosts1 | SUCCESS | rc=0 >> 
Fri Feb 24 13:48:57 UTC 2017

hosts2 | SUCCESS | rc=0 >> 
Fri Feb 24 13:48:57 UTC 2017

Ansible Oficiālo moduļu saraksts, bet pameklējot var atrast arī kaut ko neoficiālu vai jebkurā gadījumā ja kaut kā nav un ir nepieciešamība ar nelielām python zināšanām to var izveidot (mums ir iekšējs modulis kas maina serveriem paroles un saglabā tās paroļu repozitorijā – tas nodrošina to ka neviens no darbiniekiem nezin root lietotāja paroli kamēr nav paskatījies iekš paroļu repozitorija

Šādā veidā mēs varam izdarīt pilnīgi visu ko mēs būtu darījuši ielogojoties katrā no serveriem ar vienu komandu. Šis ir veids kā sākt lietot ansible neiedziļinoties sarežtīgās procedūrās. 

Nākošais veids jau ir izmantojot ansibles spēli (ansible-playbook) šis jau ir nedaudz sarežģītāks veids jo spēj izpildīt vairākas darbības pēc kārtas. 

Lai izmantotu ansible-playbook pirmais kas ir nepieciešams ir spēles grāmata kas ir aprakstīta yaml

- hosts: all #norādam all un laižot spēli limitējam uz kādu no grupām, vai norādam grupu uzreiz šeit.
  sudo: yes
  gather_facts: True

  tasks:
    - name: "Pirmais uzdevums"
      yum:
       name: httpd
       state: latest
    - name: "Otrais uzdevums"
      service:
       name: httpd
       state: started
       enabled: yes

Šī vienkāršā spēle nodrošinās to, ka uz servera ir uzinstalēta paka httpd un tā ir pēdējā pieejamā, un tā ir piestartēta. Tālāk jau uzdevumus var pārcelt uz lomām, un tad šeit norādīt nevis uzdevumus, bet lomas kuras jāizpilda. 

Lai ansible spēle zinātu ko darīt varam veidot vērtību failus gan hostiem gan grupām 

group_vars/grupa1/vars.yml
group_vars/grupa1/secure.yml

host_vars/host1/vars.yml
host_vars/host1/secure.yml

Ansible nodrošina arī drošu vērtību glabāšanu secure.yml failā izmantojot ansible-vault, kam nepieciešama parole lai atšifrētu. 

Lomas direktoriju shēma:

roles/defaults/main.yml #noklusējuma vērtības kas nepieciešamais šai lomai
roles/handlers/main.yml #par šo nedaudz vēlāk
roles/meta/main.yml     #lomas atkarības pret citām lomām var norādīt šeit
roles/tasks/main.yml    #šeit galvenā lomas daļa - uzdevumi
roles/vars/main.yml     #šeit kādas no vērtībām kas atšķiras no noklusētajām
roles/scripts/          #skripti
roles/templates/        #veidnes

Kā jau pēc faila paplašinājuma noprotam tad viss tiek aprakstīts yaml formātā.

Handlers (pat nezinu kā latviski nosaukt – apstrādātāji?) ir lieta kas ir noderīga piemēram vienas aplikācijas vairāku konfigurācijas failu atjaunošanās gadījumā, nebūs jārestartē aplikācija pēc katra faila izmaiņas, bet tiek nosūtīta komanda ka būs jarestartē aplikācija un tas notiks pašās spēles beigās, protams ja neviens no konfigurācijas failiem nav izlabots spēles laikā, tad aplikācijas restartēšana nenotiks.

- name: "nginx konfigurācija"
  template: 
    src: nginx.conf.j2
    dest: /etc/nginx/nginx/conf
    owner: root
    group: root
    mode: 0644
    validate: 'nginx -t'
  notify: 
    - restart nginx

-name: "atjaunojam vhost konfigurācijas"
 template:
    src: vhosts.conf.j2
    dest: /etc/nginx/vhosts.d/{{ item }}.conf
    validate: 'nginx-t'
 with_items:
   - vhost1
   - vhost2
   - vhost3
  notify: 
    - restart nginx

### un pats handler
- name: "restart nginx"
  service: 
    name: nginx
    state: restarted

# Rezultāts:
TASK [nginx : nginx konfigurācija] *************************************
ok: [host1]

TASK [nginx : atjaunojam vhost konfigurācijas] ********************************************
ok: [host1]

RUNNING HANDLER [nginx : restart nginx] ******************************************
changed: [host1]

šādi var veidot sarežģītas konfigurācijas norādot katrai grupai/hostam savas vērtības, bet izmantojot vienu veidni.

Veidnēm tiek izmantots  jinja2, kas ir veidņu valoda rakstīta priekš python. Šim es daudz nepieskaršos, par cik šī lieta ir diezgan vienkārša un saprotama.

Mūsu gadījumā mēs ar ansibli daram visu, tajā skaitā arī instalējam jaunus serverus, tad tos sakonfigurējam pēc prasībām izmantojot kādu no lomām. Lomas bieži vien ir atsevišķas priekš OS domātas lomas, ka arī lomas kas pat ir sadalītas vairākās daļās kādas aplikācijas uzlikšanai uz servera.

Cerams ka neliels ieskats ir izdevies, piedodiet par haotiskumu bet reizēm tā gadās, nu labi vienmēr :)

 

© Atoms.

03 Feb, 2017

Pasniegta LATA balva par ieguldījumu atvērto tehnoloģiju izmantošanā

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) organizētajā konferencē “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei” tika svinīgi pasniegtas Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas gada balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Balva tika pasniegta 3 nominācijās: Atvērtākā iestāde, Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesā, kā arī Būtiskākais ieguldījums  tehnoloģiju popularizēšanā. Balvu par Atvērtāko iestādi saņēma Latvijas Nacionālais arhīvs […]

18 Jan, 2017

Izziņoti atvērto tehnoloģiju 2016. gada balvas nominanti

2017. gada 16. janvārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ir noteikusi konkursa  “Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas balva 2016″  katrai kategorijai 3 nominantus. Nominācija: Atvērtākā iestāde Latvijas Nacionālais arhīvs – par Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva izveidoto  interneta  vietni www.redzidzirdilatviju.lv,  kurā  piedāvā  ikvienam  interesentam meklēt informāciju par arhīvā uzkrātajiem kinodokumentiem un videodokumentiem, kā arī skatīties vietnē publicētos […]

Aicina reģistrēties konferencei “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei”

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) aicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares profesionāļus, uzņēmējus, valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbiniekus un citus interesentus 2. februārī piedalīties konferencē “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei”. Konference ir bez maksas. Pilna konferences programma: http://lata.org.lv/konference2017_programma Konferences mērķis ir dalīties zināšanās un diskutēt par to, kā ar atvērtu tehnoloģiju palīdzību veicināt valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu […]

19 Oct, 2016

Kollektivet (2016)

Riga IFF kinofestivāla ietvaros apmeklēta dāņu filma Komūna / Kollektivet. Pietiekami īss sižeta apraksts, lai neko neizpaustu:

Eriks, arhitektūras pasniedzējs, no tēva manto lielu, vecu savrupnamu Kopenhāgenas ziemeļos. Viņa sieva Anna, pazīstama TV ziņu diktore, ierosina uzaicināt draugus kopīgi apdzīvot lielo namu. Šādi viņa cer izvairīties no garlaicības, kas sāk parādīties abu laulībā.

Filma iesākas ar vizuāli pievilcīgiem kadriem, notikumi risinās minētajā mantotajā privātmājā. Aptuveni 1970. gadi. Erikam ideja gan ne pārāk patīk, bet viņš tiek pierunāts (vispirms izdarot un tad prasot atļauju). Lai arī idejiski jaunie komūnas biedri ir draugi un paziņas, īpaši nav noprotamas pagātnes saites un šķiet, ka kopiena apgriezienus uzņem pārāk strauji. Komūnas dzīve attīstās, radot noteikumus, ka nevis visi dzīvo pie Ērika (īpašnieka), bet ir pietiekami vienlīdzīgi. Protams, cilvēki ir pietiekami jauni «ar savām vajadzībām» un seko kadri kas tuvāki «sapuvušo rietumu» attēlojumam, nevis kaut kam no padomijas komunālā dzīvokļa. Interesants noteikums, iespējams noderēs tiem, kam māju uzkopj robots: visas koplietošanas telpās atstātās privātās mantas tiek sadedzinātas pagalmā.

Protams, galvenā stāsta daļa ir par šo «garlaicību, kas sāk parādīties abu laulībā», atšvešināšanos un samierināšanos ar to, pamatīgie iesaistoties arī trešajai pusei un komūnas dalībniekiem. Pavērsieni un atrisinājumi pietiekami negaidīti un minējumi par turpmāko sižeta attīstību neprecīzi (pārāk maza pieredze Eiropas kino?). Izklaidējoši, sižets lieki garumā netika vilkts.

Vērtējums: 4/5 *

Noskaņai, pīpētāju stūrītis pie kinoteātra.

#splendid #smokers #rigaiff

A photo posted by Mārtiņš Bruņenieks (@papuass) on


04 Oct, 2016

Timelapse no GoPRO fotogrāfijām ar FFmpeg

Timelapse iegūšanai no GoPRO sabildētajiem kadriem izmantojama šāda FFmpeg komanda:
ffmpeg -r 15 -f image2 -start_number 12345 -i "bildes/G%07d.JPG" -vcodec libx264 -s hd1080 timelapse_1080P.mp4

Parametru «r» var mainīt, lai paātrinātu/palēninātu gala rezultātu.

26 Sep, 2016

Plānojam LPD 2016.2

21. oktobrī notiks Linux Prezentāciju Diena. Sīkāk - Latvijas LPD 2016.2 lapa. Aicinām kopienu vai uzņēmumu pārstāvjus pieteikties demonstrācijām.

Tēma: 
Kategorija: 

02 May, 2016

Ubuntu 16.04 LTS un Fedora 24 sagaidīšanas pasākums

Šo ceturtdien, 5. maijā, pulksten 18:00 notiks LU Linux Centra un Latvijas Atvērtā Koda Asociācijas rīkotais operētājsistēmas Ubuntu Linux 16.04 laidiena sagaidīšanas pasākums.
Kopīgi apskatīsim, kādi būtiski jauninājumi ir iekļauti šajā Ubuntu Linux ilgtermiņā atbalstītajā versijā (LTS) un ielūkosimies izmaiņās, kuras ir veiktas Ubuntu atbalstītajās pakotņu pārvaldīšanas sistēmās un tajās pieejamajās lietotnēs.
Tāpat iedziļināsimies drīzumā iznākošās Fedora 24 atnestajā funkcionalitātē un diskutēsim par Linux kā pilnvērtīgas darbstaciju operētājsistēmas attīstību paredzamā nākotnē.
Tikšanās norit LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Tēma: 
Kategorija: 

06 Aug, 2015

Par ziedojumiem

Otrdienas vakarā Mana Balss atbildēja Nilam Ušakovam un sabiedrībai, apliecinot to, ka tas tiešām nebija pārpratums, tik tiešām partijai ir prasīts “ziedojums” par iniciatīvas publicēšanu.

Viss būtu jauki, ja Mana Balss vienkārši atteiktu, argumentējot, ka no politiķiem iniciatīvas vairs netiek pieņemtas. Jā, mani pārliecināja, ka tas būtu saprātīgs ierobežojums, ka politiķiem, it īpaši tiem, kuru partijas pārstāvētas Saeimā, būtu liegts izmantot platformu sava tēla spodrināšanai utt.

Daudz kliedzošāks un biedējošāks ir fakts, ka Mana Balss komanda uzskata, ka tas ir pilnībā pieņemami piedāvāt politiķiem maksas pakalpojumus par “ziedojumiem”. Platforma, kas tika veidota ka daļa no pret-oligarhu kustības, sāk darboties politisko partiju stilā: vajadzīgo iniciatīvu bīdīšanu var veicināt ar ziedojumiem.

Tagad rodas jautājumi, cik tad caurskatāma ir visa Mana Balss platforma. Cik daudzas no publicētajām iniciatīvas ir šādi sponsorētas ar “ziedojumiem”? Ja šī būtu pirmā šādā veidā publicētā iniciatīva, vai pie tās parādītos piezīme, ka tās publicēšana ir apmaksāta – gluži kā tas ir ziņu portālos un preses izdevumos, kur reklāmraksti tiek atbilstoši atzīmēti?

Un tīri tāds neliels atgādinājums nodibinājumam “Sabiedrības Līdzdalības Fonds”, kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kas īsteno Mana Balss projektu. Sabiedriskā labuma organizācijas likuma 9. panta 1. daļa:

Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Par politiskām partijām bieži spriež arī pēc to lielajiem ziedotājiem. Kādus secinājumus varētu izdarīt par organizāciju, kā ziedotāju sarakstos būtu politiskās partijas?

04 Aug, 2015

Par dārgajām balsīm

Šodien Saskaņas vadītājs un kādas lielas pilsētas mērs Nils Ušakovs savā Twitter kontā sūdzējās, ka tautas iniciatīvu platformas Mana Balss uzturētāji prasot “ziedojumu” par Saskaņas iniciatīvas publicēšanu.

Daudzi metās aizstāvēt Mana Balss ar argumentiem, ka Saeimā pārstāvētai partijai nepieklājas publicēt “tautas” iniciatīvas, jo viņiem jau pašā Saeimā ir dota iespēja pa tiešo sniegt iniciatīvas cik uziet, ja vien savāc 5 deputātu parakstus. Bet naudas prasīšanas faktu šie aizstāvji vienkārši ignorē.

Te nu es gribētu uzsvērt, ka ir vieta diskusijām par divām tēmām. Par jau pieminēto jautājumu, vai Saeimā deputāti var sniegt iniciatīvas šajā tautas platformā. Un otra, šoreiz daudz nopietnāka, cik tas ir ētiski prasīt “ziedojumu” par iniciatīvas publicēšanu.

Ja vien stāsts par 1000 € ir patiess, tad, manuprāt, šis ir visai “jauks” piemērs korupcijai. Kaut kas no sērijas: mums ir [jauni] principi/vadlīnijas, ka no Saeimā pārstāvētiem spēkiem iniciatīvas nepieņemt, bet (ne)liels ziedojums var situāciju labot. Un jā, korupcija ir iespējama arī privātajā sektorā.

Lai ko arī es domātu par Saskaņu un Nilu Ušakovu, šobrīd Mana Balss reputācija ir visai apdraudēta. Saprotu, ka naudiņu projekta uzturēšanai vajag, bet šādi to pelnīt nav pieņemami. Ļoti cerams, ka drīz būs kāds skaidrojums arī no viņu puses, kas labi argumentēs, ka Saskaņas vadītājs ir ko pārpatis vai nosapņojis.

P.S. Jauns ieraksts ar atbildi uz komentāriem, ko saņēmu pēc šī raksta publicēšanas.

25 Jun, 2015

#100wikidays № 100

Jūlija Reda, Eiropas Parlamenta deputāte no Pirātu partijas, aktīvi darbojas pie autortiesību reformas.

12 Apr, 2015

Ceturtdienas tikšanās par Wikipedia

Iespaidojoties no Latvijas Vikipēdijas Maratona, nākamajā ceturtdienā rīkojam semināru par Vikipēdiju. Aicināti visi interesenti.

Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 16. aprīlī, 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

16 Mar, 2015

Ceturtdienas tikšanās par Octave, R, u.c.

Nākamajā ceturtdienā rīkojam semināru, lai dalītos pieredzē par matemātikas rīkiem un atvērto pirmkodu. Aicināti savā pieredzē dalīties GNU Octave, R vai kādu citu statistikas vai skaitļošanas rīku lietotāji, kā arī pārējie interesenti.

Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 19. martā, 18.30 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

19 Feb, 2015

Hostings kā piemērs darba izpratnei

Laika gaitā runājot par dažādām situācijām un lietām, kas mūsu dzīvi un ikdienu saista ar modernajām tehnoloģijām, ir nācies saprast to, kādā ir šo dažādo tehnoloģiju nozīme. Tas arvien liek domāt par to, cik svarīgi ir mācīties savā labā izmantot visas tās iespējas, ko mums var sniegt dažāda veida tehnoloģijas. Jo kā jau to varam saprast, ar to ikviens no mums var iegūt patiešām daudz un dažādu priekšrocību. Nu kaut vai, ja skatāmies uz kādā sarežģīta darba paveikšanu, tad nav šaubu, ka ar tehnoloģiju palīdzību mēs to varam ievērojami atvieglot un tajā pašā laikā nodrošināt arī daudz labākā rezultāta sasniegšanu.

Un tomēr, kā jau minēju, mums arvien ir jāmācās savā labā izmantot šīs iespējas. Ar to liekot uzsvaru uz dažādu specifisku lietu labāku apgūšanu, kas rada lielu iespaidu uz to, kā galu galā tiek veikts darbs ar tehnoloģijām. Tam ir liela nozīmē tāpēc, ka dažādu atsevišķu jautājumu nepārzināšana un nesaprašana var izraisīt zināmas problēmas, kas var pilnībā sabojāt to pieredzi, ko sniedz tehnoloģiju lietošana. Un, protams, līdz ar to var tikt traucēta kaut kādu nozīmīgu darbu izpilde. Lai šādas kļūdas netiktu pieļautas, ir ļoti svarīgi, ka tiek apgūtas dažādas lietas, kas kaut kādā veidā varētu ietekmēt darbu ar tehnoloģijām.

Nu, šeit par piemēru varētu minēt hostinga pakalpojumu izmantošanu. Par to jau šis un tas ir pieminēts, tomēr, lai atsvaidzinātu atmiņu iesaku apmeklēt mājaslapu www.tophost.lv, kur varat par to vēlreiz uzzināt dažādas noderīgas lietas. Lai vai kā, hostinga pakalpojumi lieliski norāda uz to, kādas problēmas var rasties, kad netiek pievērsta uzmanība kādam ārējam faktoram. Proti, ja mājaslapas veidošanas procesā netiek padomāts par kvalitatīvu hostinga pakalpojumu izmantošanu, tad no šī darba nav gandrīz nekādas jēgas. Jo bez hostinga izmantošanas, attiecīgā interneta vietne, pavisam vienkārši, nebūs pieejama apmeklētājiem. Un ja nu tomēr tiks izdarīta izvēle par labu vienkārši kaut kādiem pakalpojumiem, var nākties saskarties ar dažādiem traucējumiem lapas darbībā.

serveris 2

Un tieši tas pats attiecās vēl uz daudzām citām darbībām, kas ir saistītas ar kaut kādu uzdevumu izpildi, kas ir saistīti ar tehnoloģiju izmantošanu. Lai mēs varētu sasniegt pašus labākos rezultātus, ir jādomā par visu faktoru ievērošanu. Un nav šaubu, ka dažāda veida zināšanas, par faktoriem, kas ietekmē darbu ar tehnoloģijām, mēs varam attiecināt uz lielu skaitu dažādu situāciju. Galu galā, laika gaitā, šajā blogā mēs esam apskatījuši vairākas dažādās lietas, kas ir saistītas ar tehnoloģiju izmantošanu kaut kāda darba procesā. Un ir svarīgi saprast, ka ikvienu no šīm situācijām ietekmē vairāk vai mazāk ārējo faktoru.

Tās ir lietas, par kurām mēs visbiežāk neaizdomājamies vai arī izvēlamies tām nepievērst uzmanību. Bieži vien par spīti tam, ka mēs zinām, ka kaut kādu ietekmi šīs lietas tomēr atstāj uz darbu, kuru mēs paši veicam. Un galu galā, tas visbiežāk noved pie dažādām nepatīkamām situācijām, kas var atstāt lielu ietekmi uz veikto darbu. Tas liek saprast to, ka uz ikviena darba veikšanu ir jāskatās no dažādiem skatupunktiem. Jo tikai un vienīgi tādā veidā, ir iespējams nodrošināt nepieciešamā kvalitātes līmeņa sasniegšanu. Un līdz ar to arī tiek nodrošināts tas, ka izmainās cilvēku attieksme pret tehnoloģijām, jo samazinās kaut kādu kļūdu skaits.

04 Feb, 2015

Trešdienas tikšanās par CAD

Nākamajā trešdienā rīkojam semināru, lai dalītos pieredzē par CAD (Computer-Aided Design, datorizētā projektēšana) rīkiem un atvērto pirmkodu. Aicināti savā pieredzē dalīties FreeCAD, LibreCAD vai kādu citu CAD rīku lietotāji, kā arī pārējie interesenti.

Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 11. februārī, 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Tmux

Kādu brīdi esmu aizvietojis screen ar tmux. Gribas arī nedaudz ar jums padalīties ko tad tādu esmu atklājis kas pietrūka screen.

Sākumā bija grūt pierast, jo screen prefix taustiņš bija Ctrl+a, bet tmux ir Ctrl+b, no sākuma bija diezgan grūti pierast, un uz kādu laiku pārmapoju uz Ctrl+a, bet pēc kāda laika pēc darba maiņas “pazaudējot” konfigurācijas failu izdomāju ka sākšu lietot ar noklusējuma prefix taustiņu. Tā nu esmu ar to apradis un darbojas diezgan labi, kā saka visa vaina ir pieradumā.

Tālāk pastāstīšu un parādīšu pāris trikus ar tmux.

Pie pirmās lietošanas uzreiz pamanīju ka tmux ir status josla uzreiz un nav jāķimerējas pa konfigurācijas failu lai to iegūtu tādu kāda tā ir nepieciešama. Vēl protams ļoti noderīga lieta pie mūsdienu widescreen monitoriem kur platums ir diezgan liels ir iespēja sadalīt tmux logu vairākos blokos.

tmux panes

Ir iespēja arī ieslēgt iespēju ar peli pārvietoties starp blokiem, pārvietoties starp logiem, mainīt logu izmēru, lai to veiksmīgi izdarītu atliek .tmux.conf failā ievietot rindiņas:

set -g mode-mouse on
set -g mouse-resize-pane on
set -g mouse-select-pane on
set -g mouse-select-window on

ja nevēlamies restartēt tmux ar jaunajiem iestatījumiem, varam pārlādēd konfigurāciju

<prefix> :source-file ~/.tmux.conf

Tagad pie nedaudz advancētākām lietām, lieta tāda, ka bieži darbojos ar clusteriem, kur jāizpilda komandas uz visām nodēm, līdz ar ko nepieciešamā lieta ir clusterssh, bet tam ir mīnuss, katru ssh konekciju uz serveri viņš ver savā logā vaļā un tad sākas neērtības ar logu menedžēšanu, jo to ir daudz, kam klāt vēl nāk ievades logs, tas nozīmē ka uz diviem serveriem veidojot konekciju ar clusterssh atveras 3 logi, kas ir diezgan neērti. Te talkā nāk tmux, kuram varam uzrakstīt savu konfigurācijas failu katrai palaišanai, pieņemsim ka man jāpiekonektē pie diviem serveriem un jāvada vienādas komandas abos serveros, izveidojam bash scriptu:

#!/bin/bash
SESSION=$USER

tmux -2 new-session -d -s $SESSION

# izveidojam jaunu logu ar nosaukumu cluster
tmux new-window -t $SESSION:1 -n 'cluster'
tmux split-window -h
tmux select-pane -t 0
tmux send-keys "ssh user@ip" C-m
tmux select-pane -t 1
tmux send-keys "ssh user@ip" C-m
# liekam sinhronizēt ievadi uz visiem blokiem
tmux setw synchronize-panes on
# pievienojamies izveidotajai sesijai
tmux -2 attach-session -t $SESSION

Kad scripts izveidots uzliekam viņam palaišanas tiesības: 

chmod +x cluster.sh
 un palaižam 
./cluster.sh
 ,iegūstam sesiju ar diviem logiem.

Tmux cluster

Ikdienā izmantoju termināli aplikāciju yakuake, kas man atveras tikai par 50% no ekrāna augstuma, bet šajā gadījumā es gribu atvērt cluster uz otra monitora un skatīties piemēram logus, tam talkā nāk konsole, izveidojam konsole tab definīcijas failu

title: cluster;; command: /home/user/cluster.sh

un tālāk ievietojam savā shell rc failā alias

alias cluster="konsole --tabs-from-file konsole-cluster"

Ielogojamies pa jaunu un rakstam atvērtā terminālī cluster un iegūstam konsoles logu ar diviem blokiem, kur katrs veido konekciju uz citu serveri.

tā mēs varam sataisīt daudz un dažādus konfigurācijas failus. Ja esi izdomājis pamēģināt tmux, tad kā iesācējiem iesaku paskatīties līdzi CheatSheet.

© Atoms. Continue here.

31 Jan, 2015

Tāda produkta kā dvieļu žāvētājs ražošana

Līdz šim mēs jau esam minējuši vairākus piemērus dažādu darbu veikšanas, kuri ir cieši saistīt ar modernām tehnoloģijām. Un kā jau zināt, vienmēr īpaši esam uzsvēruši tieši dažādu datoru operētājsistēmu sniegtās priekšrocības, kas šī darba veikšanu padara īpaši ērtu. Tas viss arvien liek pārliecināties par to, ka dažādu uzdevumu paveikšanas pamatā ir atvieglots darba ar tehnoloģijām, kas ļauj visu paveikt arvien augstākā kvalitātē. Un šiet īpaši svarīgi ir saprast to, kāda šiem jautājumiem ir nozīme mūsdienās, kad tehnoloģijas ieņemt tik svarīgu vietu mūsu pasaulē. Tieši tāpēc arī mēs arvien vēlamies sniegt jaunus piemērus tam, kā datoru operētājsistēmas un tehnoloģijas kopumā ir saistītas ar dažādu darbu paveikšanu.

Šajā gadījumā mēs vēlētos pievērst lielāku uzmanību preču ražošanai, jo cilvēki par šiem jautājumiem ir izrādījuši zināmu interesi. Turklāt tas viss kalpo par pierādījumu tam, ka lietas par kurām šeit runājam attiecās arī uz reālu darbu paveikšanu. Proti uz kaut ko tādu, kas ir tik cieši saistīts ar mūsu dzīvēm. Šeit patiešām svarīgi ir parādīt to, ka tehnoloģiju izmantošana kaut kādu preču ražošanas procesā var nodrošināt to, ka gala produkts ir patiešām kvalitatīvs. Mazliet par to visu padomājot prātā ienāca kāda lieta, ko šeit varētu minēt kā lielisku piemēru. Kā lieta, ko nesen nācās izmantot arī man.

Jādomā, ka ikviens no mums ļoti labi zina, kā izskatās dvieļu žāvētājs. Tomēr starp visiem ierastajiem dvieļu žāvētājiem ir iespējams atrast arī tādus, kas kaut kādā ziņā ir kļuvuši patiešām īpaši un par to arī ikviens no jums var pārliecināties šeit. Tie ir dvieļu žāvētāji, kas ir izstrādāti patiešām rūpīgi, lai tie kļūtu par lieliskiem dizaina elementiem, kas vienlaikus pilda to ierasto funkciju. Tādā veidā ir panākts tas, ka šis salīdzinoši vienkāršais priekšmets kļūst par kaut ko patiešām īpašu. Cilvēki uz to sāk skatīties pavisam savādāk, jo no vienkārša, praktiskas funkcijas veicēja tas kļūst par priekšmetu, kas var pilnībā pārveidot ikvienas vannasistabas kopējo skatu.

dvieļu žāvētājs

Un tas ir panākts tieši ar tehnoloģiju sniegto iespēju palīdzību. Pirmkārt jau runājot par tā izveidošanas procesa pamatu. Tieši uz datora ir iespējams izveidot visus nepieciešamos piemērus un rasējumus, kas ļauj ielikt nepieciešamo pamatu veiksmīga produkta izveidei. Šeit savu lomu pierāda lieliskas operētājsistēmas, kas ļauj strādāt patiešām brīvi, tādā veidā nodrošinot visaugstāko darba kvalitāti. Un, protams, tam visam pēc tam seko sarežģītais ražošanas process, kas jau atkal ir cieši saistīts ar modernajām tehnoloģijām. Lai visas iekārtas darbotos tieši tā, kā ir nepieciešams, ir patiešām svarīgi, ka tās tiek pārvaldītas ar tādu operētājsistēmu, kas jau atkal ļauj darboties tieši tā, kā šeit ir nepieciešams.

Turklāt to visu ir jāpapildina ar augstākās kvalitātes materiāliem. Un lūk galu galā arī ir redzams lieliskais rezultāts. Viss ir paveikts tieši tā, lai šis produkts kļūtu par kaut ko patiešām īpašu. Un šis ir tikai viens no piemēriem tam, kā ar dažādu tehnoloģiju palīdzību tiek radīti arvien augstākas kvalitātes produkti, kas var būt noderīgi ikvienam no mums. Šeit arī atklājas tas, cik liela nozīme mūsdienās ir tehnoloģijām un tam, kā mēs tās izmatojam savā labā. Un tas liek arvien vairāk uzsvērt to, cik liela nozīme ir tieši mūsu pieminētajām operētājsistēmām, kas mums ļauj visu darbu paveikt patiešām ērtā veidā.

14 Jan, 2015

Datoru un programmu nozīme mūsdienu pasaulē

Uzreiz ķeršos pie lietas un teikšu, ka ir kāda īpaša lieta, ar ko gribot vai negribot ir jāsamierinās ikvienam no mums. Es runāju par dažāda veida modernajām tehnoloģijām. Un šādus vārdus saku tāpēc, ka ir skaidri redzams, ka tās mums spēj sniegt ļoti dažādās iespējas. Atliek vien tās izprast un mācīties izmantot savā labā. Kad tas ir paveikts, mēs varam sasniegt visu, ko vien esam ieplānojuši, jo šīs tehnoloģijas atvieglo dažādu uzdevumu paveikšanu un uzlabo darba kvalitāti. Līdz ar pašu tehnoloģiju attīstību, mainās arī viss pārējais, kas ar tām ir saistīts. Un lai sasniegtu pašus labākos rezultātus, ir ļoti svarīgi, ka mēs arvien labāk izprotam visu to, kas no tehnoloģiskā viedokļa ir saistīts ar šo darbu veikšanu.

Kad par kaut ko tādu sākam runāt, cilvēki bieži vien ir pilnīga apjukuši. Tā vien šķiet, ka tehnoloģijas pašas par sevi var paveikt visu, kas ir nepieciešams, lai tiktu sasniegts pats labākais rezultāts. Tāpēc šeit ir iespējams minēt kādu citu lielisku piemēru. Redziet, ka kāds ir nolēmis veidot savu mājaslapu, lai tajā sniegtu informāciju par pilnīgi jebko, ir svarīgi domāt par to, ka tā darbosies bez liekiem traucējumiem. Un lai to varētu panākt ir nepieciešams izmantot hostingu. Tā ir lieta, kas nodrošina attiecīgās lapas darbību un bez tā izmantošanas no lapas nav nekādas jēgas.

Tāpat tas ir arī tad, kad runa iet par dažāda veida programmām, kas tiek izmantotas darbā ar datoriem vai cita veida tehnoloģijām. Un lai šajā sakarā varētu sasniegt pašus labākos rezultātus, ir ļoti svarīgi, ka tiek izmantotas tās iespējas, kas var sniegt vislabākās iespējas. Īpašu uzsvaru šeit, pavisam noteikti, vēlos likt uz dažādu specifisku darbu veikšanu. Jau iepriekš ir runāts par ūdens skaitītājiem un to darbības nodrošināšanu. Šajā sakarā patiesi noderīga var būt tieši Linux izmantošana. Un tās ir lietas, kuras ir jāņem vērā, lai no tehnoloģijām saņemtu pašu labāko.

datori

Par to, kādas priekšrocības mums var sniegt Linux ir runāts un par to runāsim arī turpmāk. Galvenokārt tāpēc, ka iespējas ir ļoti plašas. Tieši šī operētājsistēma var palīdzēt atvieglot par kaut ko tik sarežģītu, kā kremācijas veikšanas procesu. Tas var šķist ļoti jocīgi. Tomēr, pēc tam, kad šajos jautājumos iedziļināmies mazliet vairāk, tas viss kļūšt skaidrs. Un mēs vairs nevaram noliegt, ka lielu nozīmi ir jāpiešķir tam, kādu darbu varam veikt ar dažāda veida tehnoloģijām. Galu galā, pat tik nozīmīga lieta kā valsts nodokļu sistēma var tikt vienkāršota. Un nav šaubu, ka šādas iespējas vienmēr vajadzētu izmantot. Jo ilgtermiņā tieši šādi darbi ir tie, ka nodrošina visas valsts izaugsmi.

Runājot par dažādu iespēju izmantošanu un to, kā tas viss var atvieglot mūsu dzīves, ļoti bieži rodās jautājumi par to, kā to visu būtu iespējams vairāk pietuvināt ikdienas līmenim. Proti, kā to savā labā var izmantot vienkārši iedzīvotāji. Arī uz šo jautājumu ir iespējams sniegt atbildes. Un patiesībā ir tāda, ka datori mums var palīdzēt pat ļoti lielā mērā. Tā, piemēram, ir ar tulkošanu un ar to saistīto tehnoloģiju izmantošanu. Nav šaubu, ka tulkošanas iespēju attīstības saistībā ar tehnoloģijām var lielā mēra mainīt cilvēku dzīves.

Un vēl vēlos arī minēt to, ka šajā nozarē vienmēr ir interesanti atrasties un darboties. Galvenokārt tāpēc, ka šeit vienmēr rodās kaut kas jauns un patiesi interesants. Dažādas lietas, kas arvien var uzlabot dažādu darbu veikšanas kvalitāti.

08 Jan, 2015

Koda iesūtījumu (commit) labais stils

Īsumā: pēc iespējas mēģini izvairīties no vairāku atsevišķu izmaiņu likšanas vienā iesūtījumā jeb komitā.

Kad kādas izmaiņas kodā ir jāveic vairākām komponentēm uzreiz, piemēram, “Atļaut pārvietot ziņojumus un mapes”, būtu vēlams šīs izmaiņas kodā sadalīt divos dažādos un neatkarīgos iesūtījumos — “Atļaut pārvietot ziņojumus” un “Atļaut pārvietot mapes”. Šim dalījumam ir divas priekšrocības:

  1. Ja izrādās, ka viena no šīm izmaiņām tomēr nav jāveic, izmaiņas var atsaukt ar vienu “revert” komandu.
  2. Ja nākotnē ir jāievieš vēl viena līdzīga izmaiņa, būs vienkāršāk analizēt iepriekšējo veikumu.

10 Nov, 2014

Mūzika bez robežām

Latvijā mobilo sakaru lauciņā ar tarifiem konkurēt īsti nevar – minūtes vairs neviens neskaita. Jākonkurē ar tehnoloģijām un papildus pakalpojumiem. Tehnoloģiju lauciņā šogad karstākā tēma ir LTE (ko Latvijā mēdz dēvēt par 4G) – vieni to šogad ieslēdza komercrežīmā, citi jau sāk ieviest jauninājumus.

Bet no papildpakalpojumiem aktuālākā noteikti ir mūzika. LMT saviem Internets telefonā lietotājiem piedāvā iespēju tik pie 3 vai 6 mēnešu Spotify Premium abonementa. Bet Bite izveidoja pat divus jaunus tarifa plānus – “Pērkons” un “Tandems” –, kam līdzi nāk gada abonements uz Deezer Premium+ (man personīgi pirmā dzirdēšana par šo Deezer).

Interesanti, ka jaunie tarifi nāk ar neierobežotu datu apjomu Deezer straumēšanas pakalpojuma izmantošanai. Protams, tas nav nekāds lielais jaunums, ka Bite noteiktām lietotēm neuzskaita patērēto datu apjomu, bet iepriekš tās bija lietotnes ar visai mazu datu patēriņu. Kā arī dažas sociālo tīklu lietotnes, kur tas “īstais” saturs nemaz nav pašu sociālo tīklu serveros, jo faktiski lietotāji dalās ar saitēm, piemēram, uz video YouTube, kas jau ir tarificējams prieks.

Bet ar mūziku ir nedaudz citādi. Tā nav tikai teksta informācija vai saites, kas faktiski “neko nesver”. Ar mūzikas straumēšanu ir visai vienkārši notērēt pāris GB mēnesī, neko īpašu nedarot, tikai klausoties mūziku.

Jāatzīst, ka visai drosmīgs piedāvājums. Lietotājam parastajam, kas neaizraujas ar video straumēšanu ārpus mājām, kā arī nezvana uz dīvainai tīkliem, ar šo tarifu pietiks “atliektiem galiem” – standartā nākošie 3 GB visai droši “citas vajadzībām”, bet mūzika un zvani jau cenā iekļauti.

14 Oct, 2014

Vagrant

Ir tāda lieta kā Vagrant, iespējams daudzi no jums jau viņu ir iepazinuši, bet iespējams kādam tā lieta būs kā jaunums. Daudziem programmētājiem/administratoriem iesācējiem patīk testēt lietas uz sava datora, tas ir ik pa reizei to pārinstalējot, jo atkal kaut ko testējot ir sanācis salauzt, man pašam kādreiz bija tāda pati problēma, tad iepazinos ar Virtualbox, bet tur ak tu šaize katru reizi kad savajagās citu OS testēt jāliek viss no nulles, un tas ir laikietilpīgi, tāpēc beidzot esmu izaudzis līdz risinājumam kas saucas Vagrant.

Kas tad ir Vagrant un ko viņš ziemā ēd. Vagrant principā ir jūsu lokālo virtuālo serveru menedžeris, ar to var uzlikt jaunu, jau sagatavotu OS neilgā laikā (atkarīgs no internetu pieslēguma). Ar Vagrant mēs varam panākt ka piemēram izstrādātāju komandai ir vienāda testa vide un tā var atrasties pie katra no izstrādātājiem uz viņa lokālā datora.

Kā tad to zvēru lietot jautāsiet?

  • Vispirms jums būs nepieciešams uzinstalēt  Virtualbox (der arī VMware,Hyper-V,docker) kurš ir visizplatītākais vagrant provaideris.
  • Tad jums būs nepieciešams uzinstalēt pašu Vagrant, dodieties uz vagrantup.com un instalējiet savam OS atbilstošu versiju.
  • Dodamies uz vagrantcloud.com, atrodam mums nepieciešamo OS (piemēram centos 6.5)
  • Atverat konsoli (windows vidē ieteiktu lietot powershell)  un rakstam: vagrant init chef/centos-6.5 (šo komandu jums piedāvā arī vagrantcloud lapā)
  • Uzreiz pēc init komandas esošajā direktorijā ir izveidots fails Vagrantfile kurā ir visa nepieciešamā konfigurācija, un kuru palabojot var panākt izmaiņas virtuālā servera iestatījumos (RAM/CPU/IP/Forwarded ports)
  • Kad esam veikuši nepieciešamās izmaiņas (ja tādas bija nepieciešamas) tad varam startēt jauno virtuālo serveri ar komandu vagrant up (šajā brīdī iespējams būs nedaudz jāuzgaida jo tiks lejupielādēts jau gatavs OS)
  • Kad OS piestartēts varam rakstīt vagrant ssh atrodoties tajā pašā direktorijā kur vagrantfails, un būsim jau tikko svaigi uzinstalētajā OS.

Pēc noklusējuma visās vagrantcloud OS ir lietotājs vagrant, kuram nedroša privātā atslēga atrodas vagranta konfigurācijas direktorijā, ja vēlaties pieslēgties piemēram ar putty, tad var norādīt šo key, vai izmantot noklusējuma paroli kas ir vagrant, arī root parole ir vagrant. 

Protams ja jums nepatīk kāda no piedāvātajām OS, jūs varat izveidot arī paši savu, tas gan ir nedaudz piņķerīgs process ja neesat serveru administrators vai vismaz uz tu ar linux konsoli un komandām.

Var laist arī vairākus virtuālos serverus vienlaicīgi, atkarīgs no jūsu darbstacijas resursu apjomiem. Tieši vagrant, jeb virtualbox nepieciešamības dēļ manā darba stacijā ir 32 GB RAM un CPU ar 8 korēm, līdz ar ko es droši varu lietot vairākus virtuālos serverus paralēli un pat nejust ka man viņi darbojas.

Nianse, ja esam kaut ko salauzuši virtuālajā OS, varam veikt komandu vagrant destroy, un pēc tam atkal vagrant up, un virtuālais serveris būs sākotnējā stadijā.

Ja ir interese varu paturpināt tēmu par vagrant provisioning iespējām.

© Atoms.

10 Jul, 2014

Asmeņu maiņa #2

Pirmajā asmeņu maiņā mēneša laikā tie bija lupatās. 

Vakar veicu otro maiņu, nu jau pēc 2 mēnešiem. Rezultāts krietni iepriecinošāks:

Asmenis

Asmenis bija palicis neasāks, bet vēl visnotaļ gluds un lietojams. 

Apliku otrādi – ar aizmuguri uz priekšu un pļauj tālāk.

Pieņemu ka pirmā mēneša robiem pie vainas ir pirms tam veiktā augsnes vertikulācija. Kas vienkārši uzdzinusi augšā visādus akmentiņus. 


08 Jun, 2014

Robots zāles pļāvējs – perimetra uzstādīšana

Perimetra galvenā doma – atdalīt zāli, ko jāpļauj no visa pārējā ko nevajag pļaut. Perimetru nodrošina vads, kurā tiek raidīts 700 Khz radio signāls. Pļāvējs to uztver no apmēram 30 cm attāluma. Sajutis vadu tas griež riņķī un brauc atpakaļ. Vads tiek izmantots arī kā ceļa rādītājs par kuru braukt mājās un uz pļaušanas vietu. Apmēram šādi:

Perimetra uzstādīšana ir jādara lēnām, precīzi un apdomīgi. No vienas puses gribas lai viss maksimāli tiktu nopļauts. No otras puses pārāk šaurās vietās pļāvējs tikai stumdās no vienas puses uz otru un neko nepļauj. Dobju malas gribās lai ir smuki nopļautas, bet priekšējie riteņi ir maziņi un viegli iesprūst mīkstā zemē un bedrēs.

Es kā jau datoriķis, kas manuāļus nelasa, vispirms saliku perimetru, un tad dabūju visu pārlikt. Silti iesaku izlasīt instrukcijas par pieļaujamiem attālumiem. Tie tiešām ir pēc būtības.

Komplektā pļāvējam nāk 100 m vada un 100 mietiņi. Manai teritorijai vajag apmēram 500 m vada un tik pat mietiņus. SmartRobby tad vēl aksesuāri nebija pieejami un nācās improvizēt.

No paziņas elektriķa dabūju 1 mm vadu lielā daudzumā. Ar mietiņiem bija čābīgāk. Pavisam low tech risinājums bija lietot no būvniecības palikušās skrūves:

skruve

Tas strādā, bet ir neērti uzstādīt un vads neslīd. Lai kautko mainītu viss jārauj ārā. Tad atradu Depo šādu produktu:

Mietiņu aizstājējs

Mietiņu aizstājējs

Šitie jau strādāja daudzmaz OK. Skaitās kautkādi elektriķu dībeļi. Divreiz īsāki par orģinālajiem mietiņiem, turās zemē arī švakāk, bet strādā. Nezinu vai upgreidošos uz oficiālajiem, padārgi 100 Eur nolikt par mietiņiem.

Kopā viss uzstādāmais aprīkojums:

Tālāk pati dārza plānošana. Vislabāk ir sākt plānot uz papīra un tikai tad dabā.

Manā gadījumā teritorija ir šāda (bilde nedaudz izstiepta – batutam vajadzēja būt apaļam):

line0

Atdalām pārāk šaurās vietas, kur pļāvējs netiek iekšā:

line1

Atdala šķēršļus un sadala zonās.

line3

Uzlādes stacija iezīmēta ar zaļo punktu.

Rezultātā izveidoju 3 zonas (maksimums ko šis pļāvējs atbalsta).

  • Pirmā zona aiz mājas – 800 kvm teritorija, kur ikdienā uzturas.
  • Otrā zona – pa kreisi – 1300 kvm liela taisnstūrveida teritorija.
  • Trešā zona – 200 kvm priekšpuse un bērnu spēļu zona.

Otrā zona speciāli veidota maksimāli taisnām malām. Tādā veidā visefektīvāk notiek pļaušana.

Trešajā zonā automātiski pļāvējs nepļauj –  vispirms savācu bērnu mantas, kas tur mētājas un tad palaižu. Ar vienu reizi visu nopļauj.

Pļāvējs neredz vadus, kas salikti tuvāk par 3 cm. To izmanto lai izveidotu saliņu ap kokiem.

IMG_20140504_172430

Lai pļāvējs tiktu zem batuta, viena puse ir vaļā. Diemžēl batuta kājas pļāvējam riktīgi nepatīk. Kājām ir stieņi, kas iet gar pašu zemi un palien zem pļāvēja bampera. Rezultātā priekšējie ritenīši atduras pret kāju un pļāvējs tiek apstādināts. Softs secina ka riteņu motoriem ir pārslodze un izslēdz pļāvēju. Divas kājas iekombinēju perimetrā, otras divas aptinu ar tauvu:

batuta kājas

Labāk ir, bet tāpat pa reizei pamanījās uzsēsties uz stieņa. Beigās vienkārši ieraku zemē:

IMG_20140608_145715

Tagad pie pašas vada likšanas. Vispirms noteikti vajag pamata vilcienos izvilkt vadu un atspraust tikai stūros. Tādējādi viegli vadu pavilkt šurpu un turpu pēc vajadzības. Kad viss izlikts, piesprauž mietiņu ik pa 2 m vai biežāk.

Svarīgi jebkādas perimetra izmaiņas notestēt palaižot robotu pa vadu abos virzienos vai tas neatduras pret šķēršļiem. Atduršanās īstenībā ir mazākā vaina. Pļāvējs māk apbraukt un atkal atrast vadu. Sliktāk ir ar dobēm, tajās viņš vienkārši iesprūst. Vēļ jāņem vērā ka palaižot pļāvēju pa ārējo malu, saliņas paliek nenotestētas. Tās jātestē atsevišķi, jo braucot mājās pļāvējs var pirmo satikt saliņu un sākt braukt pa to.  Apriņķojis divas reizes pļāvējs secina ka nav riktīgi un brauc meklēt mājas citur.

Asus stūrus pļāvējs nemāk izbraukt, pagrieziena rādiuss pa lielu. Tāpēc visi stūri jāliek šādi:

Stūri

Stūri

Vada sagriešana un sastiprināšana ir neizbēgama lieta, ja vien negrib pēc katras izmaiņas pārlikt visu vadu. Sākumā man bija 6 gab 100m ruļļi. Šobrīd man ir kādi 10 vada gabali. Tagad pa vada perimetru ir stratēģiski atstātas pāris 5m cilpas rezerves vada, lai var veikt mazas izmaiņas. Komplektā nākošie vadu savienotāji ir vienreizējas lietošanas un vajag stangas un pirkstu veiklību lai to savienotu. Reāli vienkāršāk ir notīrīt 2 cm no katra vada, savīt kopā un notīt ar izolācijas lenti.

Baigi garais posts sanāca, pagaidām viss.


14 May, 2014

Kā aprēķina Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus

Uz Eiroparlamenta vēlēšanām reģistrēti 9 saraksti, kandidējot uz 8 parlamenta vietām. Eiropas savienība nenosaka vēlēšanu kārtību, tas ir katras valsts pārziņā. Mūsējās būs kā saeimas vēlēšanās – izvēlas sarakstu un ieliek plusiņus un mīnusiņus.

Tiekot līdz balsu skaitīšanai sākās interesanti, no CVK lapas, 44. pants:

  • izmet tos sarakstus, kas zem 5% no derīgo aplokšņu kopskaita,
  • nosaka par katru sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu,
  • katra saraksta zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu,
  • visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā,
  • deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

Baigā maģija. Kas par dalīšanām?

Es šo tekstu sapratu šādi:

  • 1 kandidāts: dalījums = balsis / 1
  • 2 kandidāti: dalījums = balsis / 1 / 3 = balsis / 3
  • 3 kandidāti: dalījums = balsis / 1 / 3 / 5 = balsis / 15
  • 4 kandidāti: dalījums = balsis / 1 / 3 / 5 / 7  = balsis / 105
  • 16 kandidāti:  dalījums  = balsis / 191898783962511000

Izskatās diezgan traki! Šāds pats pants ir Saeimas vēlēšanu likumā. Tikai tur šis process tiek veikts katrā vēlēšanu apgabalā.

Varbūt tomēr šādi:

  • 1 kandidāts: dalījums = balsis / 1
  • 2 kandidāti: dalījums = balsis / 3
  • 3 kandidāti: dalījums = balsis / 5
  • 4 kandidāti: dalījums = balsis / 7
  • 16 kandidāti:  dalījums  = balsis / 31

Izskatās mazliet sakarīgāk.

Sanāk ka ir izdevīgi pieteikt sarakstu ar nelielu kandidātu skaitu. Interesanti ka mūsu partijas to neņem vērā:

Partija Kandidāti Dalītājs
Saskaņa 16 31
Alternative 8 15
LSDSP 9 17
Prezidentāla rep. 7 13
Atdzimšanas partija 9 17
KDS 6 11
Suverenitāte 15 29
Reģionu apvienība 16 31
ZZS 16 31
Sociālistiskā partija 6 11
Vienotība 16 31
Krievu savienība 14 27
Latvijas attīstībai 16 31
Tēvzemieši 16 31

Eiropas parlamenta gadījumā, kur kopējais vietu skaits ir 8, sarakstu vajadzētu tēmēt uz minimālo kandidātu skaitu, lai tiktu pāri 5%. Tādējādi palielinot vietu skaitu. Lielās partijas varētu pieteikt sarakstu ar 2 līdz 4 kandidātiem, kas padarītu katru balsi kādas 4 reizes vērtīgāku. Skatoties sarakstā var redzēt tieši pretējo – partijas piesaka pēc iespējas daudz kandidātu.

Jebkurā gadījumā likums ir reāli neskaidrs. Varbūt kāds ar zināšanām var komentēt?

 

Update:

Aprunājoties ar kolēģiem radās ticamāks variants. No katra saraksta tiek uzģenerētas kandidātu pozīcijas ar šādu balsu skaitu:

  • p1: balsis / 1
  • p2: balsis / 3
  • p3: balsis / 5
  • p4: balsis / 7

Visas pozīcijas tiek saliktas kopējā sarakstā un šis saraksts sakārtots. Tad paņem top N pozīcijas un balstoties uz tām sadala vietas pa partijām. Tad kandidātu skaits neietekmē izredzes.

 


09 Apr, 2014

„SQUALIO” izstrādājis rokasgrāmatu „Programmatūras testēšanas rokasgrāmatu vadītājiem”

„SQUALIO” ir izstrādājis „Programmatūras testēšanas rokasgrāmatu vadītājiem”, kas ir pirmais šāda veida izdevums latviešu valodā. Rokasgrāmata veidota kā informatīvs materiāls uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem ar vispārīgu pamatinformāciju par programmatūras testēšanu un tās nepieciešamību. Lasītājam nav nepieciešamas priekšzināšanas IT nozarē, jo rokasgrāmatā vairāk tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar procesu vadību un organizāciju, mazāk […]

26 Mar, 2014

E-prasmju nedēļas ietvaros norisinājās seminārs uzņēmējiem

No 24. Līdz 28. martam visā Eiropā un arī Latvijā notiek e-prasmju nedēļa, kuras ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts apmeklēt kādu no 700 pasākumiem par informācijas tehnoloģiju lietojamību visā Latvijā. Lai atbalstītu un iedrošinātu jaunos uzņēmējus informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA „Ozols Grupa” un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) 25. martā organizēja bezmaksas semināru jaunajiem uzņēmējiem […]

Šodien Starptautiskā dokumentu brīvības diena

Informācija medijiem 2014.gada 26.martā Šodien, 26.martā, notiek ikgadējā Starptautiskā dokumentu brīvības diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību un veidot izpratni par atvērtiem standartiem un dokumentu formātiem. Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) skaidro, ka dokumenti un faili pieder to autoriem, kuriem ir jābūt tiesībām tos izmantot pēc saviem ieskatiem. Mūsdienās liela daļa no mūsu dzīves […]

20 Mar, 2014

Mobilā Firefox tulkojumu testēšana

Sveicieni pavasarī!

Daba mostas un mostas arī Firefox. Šoreiz mobilajās ierīces un ar latviešu tulkojumiem. Pirmie labojumi jau ir veikti, bet kādu kļūdu iespējams esam palaiduši garām. Tāpēc lūdzu Tev uzinstalēt savā Android ierīcē jaunāko Firefox Aurora jeb Alpha versiju un apskatīties kā izskatās latviešu valodas tulkojumi. Ja mani kādu nepilnību vai iespējamu uzlabojumu ieraksti par to komentāros vai atsūti uz e-pastu raivis@wtf.lv

Jaunāko Firefox Aurora versiju var dabūt te


03 Mar, 2014

Trīs WordPress Galeriju spraudņi

Ērtu un atbilstošu galeriju savam WordPress blogam atrast parasti sagādā problēmas. Iebūvētās galerijas vizuālais noformējums vai funkcionalitāte neapmierina, bet spraudņu ir daudz. Kuru izvēlēties? Rakstā aplūkosim trīs galeriju spraudņus.

Next Gen galerija

nextgen-combined

Ļoti populārs un iecienīts spraudnis tā plašo iespēju dēļ. Tas ļauj centralizēti pārvaldīt attēlus, galerijas un albūmus. Centrālā pārvaldība sniedz iespēju pārizmantot jau pievienotās bildes, galerijas vai albūmus un pārlūkot, kur tos esat jau izmantojis.

Galerijai ir 6 dažādas attēlošanas iespējas. Attēliem iespējams pievienot birkas, meta datus un rediģēt bildes sīktēlu, bet ja nepieciešama attēlu marķēšana var izmantot iebūvēto iespēju attēlam pievienot ūdenszīmi.

Bezmaksas versijā galerija nav responsīva, bet pateicoties šī spraudņa lielajai popularitātei ir iespējams galeriju funkcionalitāti papildināt izmantojot citus spraudņus pievienojot, piemēram:

  • bilžu balsošanas sistēmu
  • 3d, 2d bilžu pārslēgšanos

+ viegli uztverama un pārvaldāma galerija
+ plašas attēlu rediģēšanas iespējas
+ plašas galeriju attēlošanas iespējas
+ populāra galerija, kurai viegli piemeklējami dažādi spraudņi

- trūkst plūstošo bilžu pāreju (pieejams Pro versijā)
- daudzo iespēju dēļ dažkārt zūd uztveramība

In Post galerija

inpost-combined

Piemērota tiem, kas ikdienā WordPress izmanto, lai dalītos fotogrāfijās, mākslas darbos ar citiem attēlu cienītājiem.

Atšķirībā no iepriekš apskatītā spraudņa, šis kalpo vairāk kā elegants akcents jūsu lapā, nevis kā centralizēts attēlu pārvaldītājs. Lai gan galerijai ir tikai divu veidu attēlošana (sīktēlu saraksts un slīdrāde) – tā tiek pilnībā izmantota. Pievienojot galeriju ir iespēja mainīt attēlu izmēru, stūru apaļumu, ēnu, attālumu un rāmi.

+ individuāla pieeja katrai galerijai

- ierobežotas iespējas

Shiba galerija

combined

Ja līdz šim esat izmantojis iebūvētās WordPress galerijas, tad ar šī spraudņa palīdzību jūs tās atdzīvināsiet.

Shiba galerijas spraudnis ļauj attēlot WordPress galerijas lietojot dažādas Jacascript bibliotēkas. Shiba galerija piedāvā dažādus, netradicionālus attēlošanas veidus.

+ dažādu galerijas attēlošanas veidu vienā spraudnī
+ glīti attēlo iebūvētās WP galerijas (arī attēlu pārlūka skatā)

- spraudnis nav pieejams WordPress spraudņu sarakstā (To iespējams lejuplādēt mājaslapā)

Neatradi savu galeriju?

Ja neviena no augstāk minētajām galerijām nespēj apmierināt tavas vēlmes, neuztraucies! Turpini meklēt vai arī izvēlies kādu no Premium tēmām, kā piemēram,
Justified Image Grid – Premium WordPress Gallery vai
Thumbnail Gallery

Spraudņus atradīsi te:


Atjaunots: 27 Jun, 2017 05:00 UTC

Ubuntu.lv planēta

Ubuntu.lv planēta ir Ubuntu Latvijas kopienas dalībnieku un citu aktīvistu rakstu par Ubuntu apkopojums.

Ubuntu.lv planētas RSS 2.0 barotne:

Barotnes


Draugi



Pievienojies

Ja vēlies pievienot savu žurnālu Ubuntu.lv planētai, tad sūti e-pastu uz adresi kaspars_._krampis_@_linux.edu.lv