MySQL ir viens no atpazīstamākajiem un populārākajiem atvērtā koda projektiem, kas ļoti smagi cieš no ekonomiskās krīzes. Nedienu aizsākums meklējams brīdī, kad 2009. gada pavasarī Oracle paziņo par vēlmi iegādāties SUN Microsystems. Saistībā ar šo paziņojumu Eiropas konkurences padome veselu gadu izvērtē ietekmi uz DBVS tirgu, un šis apstāklis nenāca par labu MySQL. Iespējams vairāki lieli programmatūras izstrādātāji jau šajā brīdī uzsāka meklēt alternatīvus risinājums.  Atļauja apvienoties vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka labāk laicīgi izvēlēties kādu citu risinājumu. Tirgū parādās MariaDB (viena no MySQL AB dibinātājiem Michael “Monty” Widenius projekts), kas ir MySQL atvasinājums. PostgreSQL izstrādātāji paziņo, ka viņi bija, ir un būs vienmēr atvērti un finansiālas problēmas viņus var ietekmēt minimāli, jo izstrādē piedalās pietiekami plaša un ietekmīga kopiena.

No MySQL projekta ir aizgājuši vairāki nozīmīgi speciālisti. Piemēram, projekta Drizzle (MySQL “vieglā versija”) izstrādātāji, kas tagad darbojas kompānijas Rackspace paspārnē. (Avots: www.opennet.ru)

Kritika saņemta arī no noslogotu interneta vietņu uzturētāju puses. Digg.com migrējis savu projektu no MySQL uz Apache Cassandra. Kā galvenais iemesls tiek minēts – nepietiekamā veiktspēja. (Avots:www.opennet.ru)

Diemžēl, labo ziņu nav daudz, un uz tām nāksies vēl kādu laiku pagaidīt. Viss atkarīgs no Oracle vēlmes attīstīt vai degradēt šo patiesi lielisko produktu.

Šogad Dokumentu brīvības diena tiks atzīmēta 31.martā, visā pasaulē sabiedrībai skaidrojot atvērtu dokumentu formātu un atvērtu standartu nozīmīgumu. Ar atvērtiem dokumentu standartiem un atvērtiem standartiem ir nodrošināma visu elektronisko dokumentu savietojamība neatkarīgi no autora un lasītāja izmantotās datora platformas, operētājsistēmas vai programmnodrošinājuma.

Par aiziešanu no Oracle paziņojis Simon Phipps. Kopumā Simon Phipps SUN Microsystems ir nostrādājis 10 gadus, un pēdējos piecus viņa vadībā ir izstrādāti visi kompānijas atvērtā koda produkti. Tieši viņa vadībā SUN Microsystems ir pievērsies atvērtā koda pastiprinātai izstrādei. Rezultātā tika publiskoti Solaris un Java pirmkodi, izveidots OpenSPARC projekts, sagatavots ODF (Open Document Format) standarts, kā arī veikta dažādu citu UNIX produktu pielāgošana integrācijai OS Linux.

Tomēr viss nav gājis tik gludi, un SUN Microsystems saskārās ar finansiālajām grūtībām, kā rezultātā Oracle ir pārpirkusi biznesu.

Avots: www.opennet.ru

Iespējams šis paziņojums ir tapis saistībā ar Oracle veiktajām izmaiņām. Nenoliedzami SUN Microsystems Simon Phipps vadībā ir veikusi lielu ieguldījumu atvērtā koda attīstībā. Protams, visam ir savas ēnas puses, un par to rakstīju jau iepriekš – SUN Microsystems un atvērtā koda izstrāde.

Noteikti lielai daļai no šodienas datorlietotājiem nebūs nekādas nojausmas par OS attīstības vēsturi. Es uzskatu, ka, lai saprastu tagadni, tad nedaudz jābūt informētam arī par pagātni. Maldīgs ir uzskats, ka viss sākās ar 80-to gadu sākumu un MS DOS. Īstenībā viss notika daudz ātrāk un savādāk. Jau labu laiku atpakaļ ievēroju resursu, kas piedāvāja aplūkot vēsturisko un aktuālo informāciju par UNIX attīstību. Šodien atkal sanāca apmeklēt šo vietni un biju pārsteigts, ka informācija tiek atjaunota ļoti regulāri. Paldies uzņēmīgajiem cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas.

Iespējams Mac OS X piekritēji varētu būt pārsteigti…

Izlabotas 30 kļūdas, un nācis klāt daudz priecējošu jaunumu:

• pēc noklusējuma atslēgts SSH1;
• sftp-server tagad iespējams režīms “tikai lasīt”;
• sftp-client uzlabots un papildināts ar jaunām iespējam;
• ssh -W host:port norāde uz kādu portu slēgties;
• pievienota jauna autentifikācijas metode;
• iespēja atsaukt atslēgas;
• turpmāk autentifikācijai ar smart-card tiks izmantots PKCS #11;
• SSH 2 secret key turpmāk tiks šifrēta ar AES-128 (iepriekš 3DES).

Avots: www.opennet.ru

Jaunumu un uzlabojumu saraksts, manuprāt, ir pietiekami iespaidīgs, lai veiktu sistēmas uzlabojumus…

Kārtējie interesantie testi – www.phoronix.com

Ar nožēlu jāatzīmē, ka mana iemīļotā BSD sistēma šoreiz zaudē!

Veikti vairāki drošības uzlabojumi. Par visām izmaiņām var izlasīt – šeit.

Avots: www.apache.org

Kādu laiku atpakaļ iekš GoogleReader šķirstot dažādus rakstus, izlasīju šo te garadarbu. Ja godīgi, pēdējā laikā vēl nebiju tik ilgi smējies par datuve.lv rakstiem (laikam nepaspēju visus lasīt, iespējams, tik jocīgu ir vairāk). Saprotu, ka Mac vs. PC kari vēl ilgi turpināsies, bet, ka kāds ir tik zemu kritis, pasūtot bērnu dārza līmeņa reklāmrakstu, to es gan nenojautu. Kā noprotu, ideja bija no it kā vienkārša datorlietotāja mutes iebarot slēpto reklāmu bezmugurkaulnieku ausīs. Jums laikam tas izskatās nedaudz dīvaini, ka GNU/Linux OS veltītā mājaslapā raksta par PC un Mac kariem. Bet man, kā GNU/Linux lietotājam, kurš pie M$ Windows kastes apsēžas tikai piespiedu kārtā darbā vai mācībām universitātē, radās ideja no neitrālā skatpunkta pakritizēt anekdotes veida reklāmrakstu.

Citāts Nr.1 “It just works – tas vienkārši darbojas

Būtībā jebkurš gatavs nopirkts personālais dators tāpat vienkārši darbojas. [..] Ir pierādīts, ka nopērkot normālu datoru ar Windows, tam nav nekādu problēmu, tās rodas brīdī, kad slikti lietotāji uzinstalē sliktas programmas. Un tas pats var notikt arī ar Apple, ja nonāk nejēgas rokās.”

Cik esmu slēdzis jaunos datorus iekšā pirmo reizi, kuriem bij OEM Windows (XP, Vista, 7), tad bija jāgatavojas vismaz 40 minūtes iztērēt priekš Next, Next, pārstartējumiem un citām darbībām, līdz sistēma beidzot nokonfigurējas un ir lietojama. Pat uzinstalēt Ubuntu Linux no 0 ir ātrāk. Un šeit nav nekādas runas par nejēgām un sliktām programmām. Mac datori jau ir nokonfigurēti rūpnīcā, jo Apple ražo OS priekš saviem dzelžiem.

Citāts Nr.2 “You can make amazing stuff – Tu vari darīt apbrīnojamas lietas

Šis bija sauklis iLife programmai. Ir neskaitāmi ražotāji, kas dara tādas pašas un vēl labākas lietas. Windows Vista visparastākajā versijā ir pieejamas visas tās pašas funkcijas, kas iLife, tā kā tam nebūtu jābūt nekādam Apple trumpim.”

Un kā ar GarageBand un iWeb, kuri ir iLife komplektā? Tā, parādiet, lūdzu, kā iekš Windows Vista Basic bez papildus programmatūras var taisīt mūziku un veidot Tīmekļa lapas?

Citāts Nr.3 “11400 viruses? Not on a mac – 11400 virusi? Tikai ne uz Mac

Šis arguments ir ļoti strīdīgs. Iemesls, kādēļ Apple datoriem ir tik maz vīrusu, ir pavisam vienkāršs – mazāk kā 2% cilvēku lieto Mac, bet Windows lieto 90%. Vīrusu veidotājiem nav īsti interesanti veidot tādus vīrusus, kas skartu tik mazu cilvēku daļu, interesantāk ir, ja potenciālo cietēju skaits ir lielāks.”

Uz 2010. gada februāri Mac datorus lietoja vairāk nekā 5% no visiem datorlietotājiem. No kurienes tie pieminētie < 2%? Patiesībā uz Windows sistēmām vairs nedarbojas vecie vīrusi drošības ielāpu dēļ. Un tas pats attiecas arī uz Mac OS X. Ziniet, kādi ir vienīgie veidi iedabūt vīrusu Mac OS X sistēmā? Uzinstalēt kādu spraudni vai programmu ar drošības caurumu vai palaist vīrusu pašam. Tātad Mac lietotājs var saķert kaiti, ja kādā pornolapā uzinstalēs pārlūkam spraudni (ar slēptu vīrusu), lai varētu skatīties video. Vēl saķers kaut ko, ja palaidīs kādas maksas programmas crack’u ar vīrusu (> 90% ir ar vīrusu). Tas pats attiecas arī uz Windows lietotājiem. Atšķirībā no OS X, M$ Windows sistēmā gandrīz visi lietotāji strādā ar administratora tiesībām. Tādā ziņā saķert nopietnu vīrusu pieaug vairākas reizes. + visādi drošības caurumi, kurus M$ labo nedēļām… Es nekad neeju internetbankā no Windows datora. Mana sieva arī.

Citāts Nr.4 “Next year’s OS today – Nākamā gada operētājsistēma jau šodien

Šis būtībā ir ļoti muļķīgs apgalvojums. Sākot jau ar to, ka Apple sīkrīki (widgets) ir nozagti no aplikācijas, kas saucas Konfabulator un tā ir pieejama gan Mac, gan Windows lietotājiem. RSS lasītājs? Tāds ir gan Internet Explorer 7, gan Mozilla Firefox, gan arī citiem pārlūkiem. Tāpat arī Apple nav RSS idejas autors. Pārlūki ar cilnēm? Internet Explorer 7.”

Konfabulator izgāja 2003. gadā. Un, iedomājaties, kādai OS bija domāta 1. versija? Mac OS X! Windows atbalsts parādījās tikai gadu vēlāk… Ja man kāds uzdāvina gleznu, un es vēlāk uzgleznoju līdzīgu – tad skaitās, kas es to nozagu? Un vispār, ar sīkrīkiem nav ko mērītiebažas, tie ir uz visām izplatītām OS, pat uz mobilajiem tālruņiem. RSS pirmsākumi gan nāca no Apple un RSS lasītāji priekš dažādām OS parādījās jau krietni agrāk pirms IE7. Pārlūki ar cilnēm? Tādi bija jau pagājušajā gadsimtā. Un iekš Apple safari pārlūka tās parādījās 3 gadus agrāk, nekā uz M$ IE.

Citāts Nr.5 “No hunting for drivers – nē draiveru medīšanai

Gan Windows, gan Mac ir milzīga draiveru datubāze, bet Windows draiveru ir nesalīdzināmi vairāk. Abas platformas izmanto PnP tehnoloģiju, atļaujot automātisku draiveru instalāciju un konfigurešanu. Tikai Apple aizmirst piebilst, ka ir neskaitāmi daudz ierīču, ko Mac vienkārši neatbalsta. Mac neatpazīst lielu skaitu printeru, skeneru un modēmu. Jā, Mac īpašniekiem nav jānodarbojas ar draiveru medīšanu, jo nav jau daudz ko medīt. Tad ļaujiet padomāt, kas īsti ir labāk?”

Mac OS X ir ražota priekš Apple dzelžiem. M$ Windows – gandrīz priekš visiem datoriem pasaulē. Loģiski, ka OS X draiveru bāze ir mazāka. Bet cik tas dīvaini neskan, no Mac lietotājiem sakarā ar draiveriem biju dzirdējis tikai sekojošo: “Piespraudu un aizgāja! Nekādu disku ar draiveriem un next, next…”. Uh, un cik es bieži lamājos, kad man vajadzēja skaidrot sekretārēm darbā, lai pārstartē Windu, lai printeris atkal drukā…

Secinājumi.

Pasakas stāsta nevis Apple (vai stāsta tik labi, ka izklausās pēc patiesības), bet gan raksta autors (daunte). Jocīga un neveikli slēpta M$ Latvija reklāma, jaucot galvas cilvēkiem ar neprecīziem faktiem. Microsoft savu pirmo OS (MS-DOS) arī nerakstīja paši, bet gan nopirka gatavu…

P.S. Piliens darvas iMedus mucā.

Man patīk Apple MacBook. Varbūt nākotnē tādu nopirkšu (un uzlikšu virsū GNU/Linux :p ). Bet… Kādreiz es dzirdēju Stīvu Džobsu sakot “We don’t know how to make a $500 machine that’s not a piece of junk…” jeb “Mēs nezinam ka ražot datoru par 500$, kas nav grabaža…” Un šogad iznāca Apple iPad planšetdators. Varbūt skolniekam tas nav grabaža un apmierina viņa vajadzības, bet manā skatpunktā priekš manām vajadzībām iPad ir grabaža, jo vienlaicīgi var darbināt 1 programmu, nav Adobe Flash (pēc dažiem gadiem izmirs, bet tagad Internets ir vienkārši piebāzts ar to) atbalsta, XGA izšķirtspēja, CPU ar 1 kodolu. Tagad saprotu, ka tas aparāts var strādāt 10 stundas ar ieslēgtu wi-fi. Un vēl apbrīnojamā Apple politika ar AppStore programmatūru… Eh. Pasaule nav ideāla. Katram sava taisnība, katrs ir ar kaut ko labāks. Bet man vairāk patīk uz visu skatīties no malas, lietojot GNU/Linux, turklāt vienalga, vai uz Mac, vai uz PC.

Girbam darbināt vecās DOS spēlītes zem Linux? Ir vismaz 3 varianti:

• DosBox = lēni.
• VirtualBox + FreeDos = arī lēni (man nav hardware virtualizācijas atbalsta procesorā).
• DosEmu = ātri gan!

Tā nu DosEmu izglāba manu dienu. Interesanti ka pats projekts jau kādus 3 gadus kā miris. Gandrīz biju saņēmies instalēt FreeDos uz kādas brīvas partīcijas.

Ak jā, mērķis bij piedrbināt MagicCarpet2, 640×480 režīmā uz AthlonXP 2500.

Tagged: DOS, DosEmu, spēles

Par visu vairāk – šeit.

Reizē ar šo apskatu W3C ir publicējusi vairākus dokumentus, kuros tiek aplūkotas HTML5 jaunās iespējas.

Avots: www.w3.org

Sanāca piecīnīt Empathy tūlītējas ziņojumapmaiņas klientu strādāt ar SOCKS. Noslēpums, kāpēc 'socksify empathy' nestrādā, ir tāds, ka empathy ir tikai lietotāja saskarne Telepathy rāmja sistēmai. Ja tu izveido savienojumu ar Google Talk, tad tiek izmantota telepathy gabble aizmugure, kas palaižama /usr/lib/telepathy/telepathy-gabble. To izlaižot cauri caur 'socksify', un ātri pēc tam palaižot empathy viss aiziet pa pirmo.

Tātad, konsolē:
socksify /usr/lib/telepathy/telepathy-gabble &
empathy

Pāris paskaidrojumi:
* Pirms tam jābūt likvidētiem jebkuriem empathy un telepathy procesiem, izņemot mission-control.
* socksify ir dante-client programma, kas nodrošina SOCKS neatbalstošu lietotņu izlaišanu caur SOCKS serveri, tām to nezinot. Konfigurācija /etc/dante-client.
* Empathy/Telepathy džeki sola SOCKS atbalstu, bet ne uz Lucid, tā kā būs jāiztiek ar šādu variantu;
* Attiecīgi telepathy-idle būs IRC, butterfly - MSN, utt.

Milzīgs daudzums ar labojumiem…

Avots: www.php.net

Uzvarētāji tika nominēti sešās kategorijās:

1. Inovāciju projekts – OpenStreetMap

2. Aparatūras izstrādātājs, kas visvairāk domā par savietojamību ar OS Linux – Intel

3. Labākais mobilo iekārtu atvērtais risinājums – Google Android

4. Ievērojamākais ieguldītājs atvērtā un brīvā koda attīstīšanā – Hans-Joachim Picht

5. Labākais Firefox papildinājums – AdBlock

6. Labākais virtualizācijas risinājums – Xen

Avots: www.opennet.ru

Vai sāk parādīties tas, no kā klusībā baidījās un uztraucās daudzi Linux lietotāji? Vai Linux nav nemaz tik drošs kā pirmajā mirklī licies? Aizvien biežāk (salīdzinoši) tīmeklī parādās ziņas un arī atjauninājumos parādās info, ka tiek labota kļūda, kura varēja novest līdz tam, kad kāds reāli varēja pārņemt Linux bāzēta datora vadību. Vai tiešām pieaugošā [...]

Vakardien konstatētas vairākas drukāšanas servisa CUPS drošības problēmas. Nozīmīgākā ievainojamība saistīta ar lppasswd, kas izpildās suid root režīmā un ļauj lokālajam lietotājam izpildīt kodu ar root tiesībām.

Ievainojamās sistēmas:

Ubuntu 6.06 LTS Ubuntu 8.04 LTS Ubuntu 8.10 Ubuntu 9.04 Ubuntu 9.10

Risinājums (veiciet atjauninājumus):

Ubuntu 6.06 LTS: cupsys 1.2.2-0ubuntu0.6.06.17 cupsys-client 1.2.2-0ubuntu0.6.06.17
Ubuntu 8.04 LTS: cupsys 1.3.7-1ubuntu3.8 cupsys-client 1.3.7-1ubuntu3.8
Ubuntu 8.10: cups 1.3.9-2ubuntu9.5 cups-client 1.3.9-2ubuntu9.5
Ubuntu 9.04: cups 1.3.9-17ubuntu3.6 cups-client 1.3.9-17ubuntu3.6
Ubuntu 9.10: cups 1.4.1-5ubuntu2.4 cups-client 1.4.1-5ubuntu2.4

Divas citas kļūdas var izraisīt servisa “nokāršanos”.

Avots: www.ubuntu.com

Šī pati problēma skar Debian un iespējams arī citu distributīvu lietotāji nevar justies sevišķi droši…

Jeremy Allison (Samba izstrādes vadītājs) ir nokritizējis modeli, kādā SUN Microsystems veica atvērtā koda izstrādi. Produkti (OpenSolaris, OpenJDK un OpenOffice.org) tika izstrādāti, piesaistot galvenokārt tikai SUN Microsystems speciālistus. Projektu izstrāde tika organizēta centralizēti, un SUN vēlējās kontrolēt visus procesus. Šādā veidā ir grūti konkurēt ar decentralizēti veidotiem projektiem.

Atvērtā koda programmatūras licencēšanas nosacījumi arī esot veidoti lietotājam nedraudzīgi. Faktiski tika izveidota situācija, ka pirmkodu apskatīties var, bet izmaiņas veikt nedrīkst.

SUN Microsystems tiek kritizēta arī par autortiesību politiku, kas nav ļāvusi efektīvi piesaistīt jaunus izstrādātājus. Viens no nosacījumiem, lai kodu iekļautu kādā no produktiem, bija, lai visas tālākās izmantošanas tiesības pāriet SUN Microsystems rīcībā. Galvenais mērķis šim uzstādījumam, lai kompānija turpmāk kodu bez problēmām varētu lietot savos slēgtajos produktos (Solaris un StarOffice).

Avots: www.opennet.ru

Grūti nepiekrist Jeremy Allison viedoklim. Šāds piegājiens plus vēl dažādu apstākļu sakritība ir novedusi pie kompānijas integrācijas Oracle sastāvā. Jautājums, uz kuru pagaidām man nav atbildes – vai turpmāk nebūs jākritizē Oracle?

Elliott Associates  (8.5% Novell akciju īpašnieks) izteicis piedāvājumu iegādāties Novell akcijas par $5.75 gab., kas ir par 21% vairāk, nekā vakardien tās tika novērtētas biržā. Kopējā darījuma summa sastāda 1.83 miljardus $.

Pirmajās paziņojuma izplatīšanas stundās Novell akcijas vērtība pieauga par 26%. Interesanti, ka pirms finanšu krīzes Novell akcijas maksāja 8$ gab., bet 2000. gadā pat 40$.

Šī gada pirmajā kvartālā Novell ir izdevies par 89% palielināt savus ieņēmumus.

Avots: www.opennet.ru

Iespējams, šī ir zīme, ka pasaules IT tirgus atkal uzņem apgriezienus. Jau iepriekšējā gadā bija vērojama tendence, ka lielu finanšu resursu turētāji vēlas iegādāties perspektīvus IT biznesus. Atliek vien minēt, kurš būs nākamais plaši pazīstamais IT uzņēmums, ko vēlēsies kāds iegādāties?

Jaunumu nav daudz, jo šī ir labojumu versija. Manuprāt, svarīgākais labojums saistīts ar KDE 4.4.0 kļūmi ekrāna saudzētāja sistēmā, kas noveda pie piekļuves iegūšanas bez autorizācijas. Vairāk par jaunumiem – www.kde.org

Avots: www.kde.org

E-prasmju nedēļa pirmo reizi tiek rīkota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai popularizētu inovatīvu apmācību un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) pakalpojumus, kā arī veicināt sabiedrībā apziņu, ka arvien pieaug e-prasmju nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā mūsdienu sabiedrībā un pieaug pieprasījums pēc augsta līmeņa IKT praktiķiem. E-prasmju nedēļu rīko Reģionālās attīstības un pašvaldību [...]

Stefan Esser (Hardened-PHP autors) paziņojis par iniciatīvu uzlabot PHP drošību. Pasākuma ietvaros tiek organizēts konkurss. Līdz 11. aprīlim jāiesūta konstatētās PHP drošības kļūdas vai nepilnības. Protams, tas attiecas tikai uz kļūdām, kas vēl nav atklātas. Nozīmīgāko drošības kļūdu atklājēji tiks pie balvām. Plānotas tiek arī diskusijas par iepriekš konstatētajām PHP drošības problēmām. Pasākums notiks no 1.maija un ilgs visa mēneša garumā. Visi jaunumi tiks publicēti – php-security.org.

Līdzīga akcija notika arī 2007. gada martā, kad tika meklētas PHP darbības kļūdas. Tika konstatēts vairāk nekā 40 problēmu.

Avots: php-security.org

Gnome 3 ātrdarbības uzlabošana ir apsveicama lieta. Manuprāt nedaudz savādāk ir ar rīku “Task Pooper”. Vai tiešām arī šādā lietā ir nepieciešams ieguldīt laiku un resursus? Iespējams dizaineri un ergonomikas speciālisti man iebildīs. Idejiski rīks izskatās šādi:

Pagaidām tā ir tikai ideja, kas apspriesta Canonical un Google rīkotājā “GNOME 3 Usability Hackfest 2010″. Mērķi Gnome 3 izstrādātājiem ir ambiciozi un liels uzsvars tiek likts uz ātrdarbības uzlabošanu. Man gan rodas jautājums vai dažādie dizaina uzlabojumi un papildus darba atvieglošanas rīki sistēmu pārāk nenoslogos? Vai Gnome 3 nekļūs par darba virsmu, kas pieprasīs jaunus “Dzelžus”? Protams visu var atslēgt, bet, tad kāda jēga no uzlabojumiem?

Avots: blogs.gnome.org

Oracle ilgu laiku kavējās ar atbildes sniegšanu, bet beidzot ir ieviesta zināma skaidrība par turpmāko kopienas nākotni. OpenSolaris kopienas IRC kanālā Oracle pārstāvis Dan Roberts publiski apstiprināja:

- kompānija arī turpmāk piedalīsies OpenSolaris izstrādē;
- OpenSolaris licences nosacījumi netiks mainīti. OS arī turpmāk būs atvērtā koda produkts;
- jaunu versiju izstrāde netiks apturēta. Tuvākajā laikā iznāks OpenSolaris 2010.03;
- OpenSolaris arī turpmāk tiks papildināts ar Oracle izstrādātajām atvērtajām tehnoloģijām;
- lietotāji neizjutīs negatīvas izmaiņas;
- kompānija plāno Solaris izstrādē ieguldīt vairāk līdzekļu nekā to iepriekš darīja SUN Microsystems;
- Oracle uzskata Solaris par vienu no galvenajiem darbības virzieniem un tāpēc liela uzmanība tiks pievērsta pašreizējo versiju uzturēšanai(SPARC un x86), kā arī nākotnes izstrādēm.

Avots: ptribble.blogspot.com

Kādu laiku atpakaļ biju rakstījis par Sistēmas atjaunošanu ar Linux, kur pieminēju Crunchbang Linux kā gana mazu, bet funkcionējošu Linux distributīvu, kaut arī tuvāk viņu nebiju papētījis.

Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un lietotu kā galveno uz Asus Eee PC, tikmēr uzliku kā pagaidus variantu Crunchbang, ik pa laikam to pielaboju, personalizēju, un šodien pieķēru sevi pie domas – “Velns, jau vairāk nekā pus gads un es esmu vairāk nekā apmierināts ar to!” Dalīšos ar jums savos iespaidos par šo, manuprāt, diezgan neparasto distributīvu!

Tātad – Crunchbang Linux, bieži saukts arī par #! dēļ sava logotipa, ir uz Ubuntu Linux bāzēts distributīvs, un tam piemīt ļoti daudz Ubuntu īpašību – vieglums tā lietošanā, Ubuntu plašais hardware atbalsts, uz Ubuntu lietoto programmu pieejamība uzreiz pēc instalēšanas u.c. Ubuntu lietotājiem tik pazīstamo iespēju, tomēr Crunchbang Linux glabā arī savus trumpjus, pateicoties kuriem viņš ir daudz labāks par Ubuntu vai Ubuntu Netbook Remix. Pirmkārt, ātrums, kas ir ļoti svarīgs uz netbook tipa datoriem – to Crunchbang iegūst no Ubuntu tik pazīstamā GNOME aizstāšanas ar Openbox(!!!) darbvirsmu, otrkārt, vieglākas, bet ne sarežģītākas alternatīvas Ubuntu lietotajām programmām, kas samazina procesora un operatīvās atmiņas noslogošanu, treškārt – daudz vieglu īsceļu. Crunchbang Linux ir pieejams pilnā versijā un atvieglotajā versijā netbukiem.

Šī Crunchbang Linux izstrādātāju izvēle var šķist pat ļoti dīvaina, zinot, kā ir strādat ar Openbox, taču viss nemaz nav tik traki – Crunchbang Linux izstrādātāji padomājuši arī par Openbox lietošanas ērtumu un nav skopojušies arī ar Openbox konfigurēšanas iespējām arī grafiskajā vidē, daudz kas tika pārveidots tā, lai to padarītu pievilcīgāku lietotājam-parastajam, un viņiem tas patiešām izdevās.  Manuprāt, šādā veidā pasniegts Openbox ir pat daudz labāka izvēle par GNOME dēļ ātruma un, galvenais, Desktopa tīruma – nav vairs smagās strīpas, kuru parasti var manīt GNOME augšdaļā, zemāk viss ir caurspīdīgs un acij tīkams – viegls, neuzspiests. Vienīgā problēma ir jaunu programmu pievienošana manuāli pie izvēlnes (kura ir pieejama ar labo peles klikšķi), nākas pašam dot nosaukumu programmai Openbox izvēlnē, iedalīt to grupā un īsceļu rakstīt pašam, bet Linux lietotājam ar diezgan normālu un loģisku domāšanu tas problēmas nevar sagādāt.

Dažas aizvietotās programmas Ubuntu – Crunchbang alternatīvas:

Ubuntu	Crunchbang
System Monitor	Htop
Totem	VLC, Rhythmbox
Nautilus	PCMan File Manager, Midnight Commander
Transmission	rtorrent
Ekiga	Skype

Ļoti iepriecināja arī iestrādāts Conky sistēmas uzraugs, kurš vientuļi atrodas uz darbvirsmas un informē lietotāju par sistēmas stāvokli.  Zem tā atrodas informācija par saīsnes taustiņiem, kuri ievērojami atvieglo darbu ar tavu netbuku – par neērtā trackpad vai pelītes neiespējamības izmantošanu nav jāiespringst, ļoti daudz ko var ieslēgt ar 2 taustiņu palīdzību, un ir iespēja tos pašiem konfigurēt un uzstādīt, kas ļoti iepriecina!

Izstrādātāji apgalvo, ka Crunchbang Linux ir daudz vairāk iepēju, Crunchbang Linux var tikt labots un urķierēts bezgalīgi dēļ daudzām bezmaksas un vieglām programmām un to pieejamām konfigurācijām, Cruchbang Linux var atskaņot VISU jūsu media kolekciju, Crunchbang Linux ir ātrāks Ubuntu  – bez datora performances upurēšanas un atšķirībā no Ubuntu – Crunchbang nav brūns..

Pats no sevis varu pateikt – es devu šai distributīvai vienu iespēju un tagad es no tās nešķiršos tik ātri, jo tā mani apbūra ar savu ātrumu, ērtumu, tīrumu, minimālismu, atvērtumu un vieglumu. Ja kāds var izveidot tiešām labu operētājsistēmu, tad tie nav vienīgi MINIX izstrādātāji, bet arī Crunchbang Linux izstrādātāji!

MC izstrādātāji ir sasparojušies un atkal priecē ar jaunas versijas iznākšanu. Programmatūrā pilnveidota funkcionalitāte un novērsts liels kļūdu daudzums. Sīkāk par visu izlasāms – šeit.