Ubuntu.lv Planēta

Linux Centrs: Spānijas Ekstremadūra migrēs 40000 datorus uz Linux

Wed, 01 Feb 2012 17:12:05 +0000

Ekstremadūras CIO (Chief Information Officer) apstiprināja, ka šī Spānijas autonomā reģiona administrācija visos galda datoros pāries uz Debian Linux.
Vairāk: Spain’s Extremadura Moves 40,000 PCs to Linux

Tēma:

Eiropas Savienība

Kategorija:

Politika

Aigars Mahinovs: ACTA analīze

Tue, 31 Jan 2012 20:38:14 +0000

Pēdējās nedēļas laikā Interneta vidē gan Latvijā, gan pasaulē ir uzbriedis pamatīgs sašutuma vilnis par ACTA vienošānās parakstīšanu, ko nesen veica vairāku valstu pārstāvji, arī Latvijas pārstāvis.

Latvijas pārstāvji un arī Valdis Dombrovskis intervijā Panorāmā apgalvo, ka ACTA neko nenozīmē vismaz Latvijai, jo viss ko ACTA pieprasa jau ir Latvijas likumdošanā.

ACTA pretinieki stāsta, ka ACTA piespiedīs Interneta piegādātājus spiegot pār saviem lietotājiem un ļaus Disnejam ielikt kādu cietumā par mikipeles attēla ielikšanu savā blogā vai (ņemot vērā jaunāko AKKA/LAA skandālu) ielikt kādu cietumā par dzejoļa publicēšanu avīzes līdzjūtību sadaļā. Edit: man īpaši patīk Eiropas Digitālo Tiesību bezpeļņas organizācijas analīze, kas ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem kā es, bet pastāsta to plašāk un precīzāk ar vairāk atsaucēm uz starptautiskajiem aktiem, regulām un tiesas prāvām un izceļ vēl dažus momentus.

Pamēģināsim vispirms pierādīt, ka Eiropas Komisija ir vismaz mazliet, bet tomēr melojusi Dombrovskim.

ACTA 23. panta 1. daļā rakstīts par to, kādiem pantiem jābūt krimināllikumā. Pants skan tā: “Katra Puse paredz kriminālprocesu un sodus, kas piemērojami vismaz attiecībā uz preču zīmju apzinātu viltošanu vai autortiesību vai blakustiesību pirātismu komerciālā mērogā. Šīs iedaļas izpratnē komerciālā mērogā īstenotas darbības ietver vismaz tās darbības, ko veic kā komercdarbības, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu. ” Salīdzināsim ar Krimināllikumu: “148.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana. (1) Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, [...] (3) Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai [...] “. Kā mēs varam redzēt, esošais krimināllikums atbilst tikai pirmajam ACTA 23. panta teikumam, bet ne otrajam. Šis otrais teikums ir ārkārtīgi savāds un viltīgs veids kā paplašināt ar krimināllikumu sodāmo darbību kopu. Vēl TRPIS vienošanās lietoja terminu ‘komerciālā mērogā’, bet nekādi to nedifinēja. ACTA pārdefinē šo definīciju nosaucot jebkādu darbību kur tieši vai netieši iesaistīta nauda par komerciāla mēroga pārkāpumu par ko pienākas kriminālatbildība un arī cietumsods.

Piemēram: šobrīd, ja avīzes apsveikumu sadaļā ir citēts dzejolis, tad tas var būt tikai civilikumā skatāms autortiesību pārkāpums, bet pēc ACTA definīcijas, tas jau ir kriminālnoziegums, jo avīze netiešā veidā gūst peļņu no šīs darbības. Ļidzīgi arī ja blogā ir publicēts dzejolis un tajā pašā blogā parādās Google reklāmas, tas ir krimināllikuma pārkāpums saskaņā ar ACTA, jo pārkāpējam ir netieša finansiāls ieguvums no pārkāpuma. ACTA pieprasa tērēt valsts līdzekļus šāda pārkāpuma izmeklēšanai un ļauj par to piespriest ne tikai naudas sodu, bet arī cietumsodu UN vēl ļauj veikt visu materiālu konfiskāciju un iznīcināšanu, kā arī visus rīku konfiskāciju, kas tika lieti pārkāpuma veikšanai, tas nozīmē par vienu dzejoli var konfiscēt visus avīzes datorus, izdevniecības drukas iekārtas, konfiscēt un tad iznīcināt visus attiecīgās avīzes izdevumus. (skat. ACTA 25 pantu.) Arī šis normas nevar atrast Krimināllikumā, bet ir iespējams, ka tās ir paredzētas citur.

Mēs varam cerēt, ka mūsu tiesneši tādus apsurdus sodus nepiespriedīs, taču ņemot vērā, ka tiesas jau ir nospriedušas, ka neatkarīgas fotogrāfijas, kas ir uzņemtas un apstrādāta līdzīgā veidā (kas tur klāt nav unikāls šim fotogrāfijām) var būt uzskatāmas par autortiesību pārkāpumu, uz to nevar paļauties.

Edit: patiesībā to var interpretēt arī vēl plašāk. Pieņemsim, ka es izdrukāju no Interneta paņemtu mikipeles attēlu apsveikuma kartiņai. Es veicu autortiesību parkāpumu kopējot autortiesību objektu bez tā autora atļaujas. Tas ir autortiesību likuma pārkāpums, bet tā kā es izvairos no nodevas samaksas par šī attēla izmantošanu, tad es gūstu ‘netiešu komericālu ieguvumu’, līdz ar to tas saskaņā ar ACTA automātiski kļūst par kriminālnoziegumu un man draud cietumsods līdz diviem gadiem. Forši, ne? Tādā veidā visi autortiesību pārkāpumi var tikt interpretēti kā krimināli sodāmi.

Daudziem (arī man) bija nepatīkams pārsteigums uzzinot, ka ACTA 27. panta 5-7. daļas par DRM jau ir Latvijas likumdošanā (skat. Autortiesību likuma pantus 1.19, 18.4-5, 68.4-5.). Latvijas likumdošanā definētie izņemumi ļauj lietot ar DRM aizsargātus darbus tādiem mērķiem, ka izmantošanai akliem un kurliem cilvēkiem vai bibliotekās vai arī programmatūras savietotspējai, BET tā vietā lia vienkārši atļautu DRM noņemšanu, likums “ļauj” palūgt autoram kopiju bez DRM un ja viņs nepiekrīt – griezties pie starpnieka. Kauns par tādu bezzobainu likumu. Šeit ACTA vienkārši pievēra mūsu uzmanību tiesībām, ko mēs visi nemanot jau esam pazaudējuši. Turklāt arī ACTA šeit ir pretrunā pati ar sevi – 27. panta 6tā un 7tā daļa pieprasa kriminalizēt DRM noņemšanas programmatūras un paratūras izveidi un izplatīšanu, bet 8tā daļa pieļauj izņemumus (piemēram kā Latvijā kurliem cilvekiem, bibliotēkām, utml.) taču kā tad cilvēki, kam pienākas šie izņēmumi varēs veikt šīs darbības, ka DRM noņemšanas programmatūras izplatīšana ir nelegāla? Tas ir absurdi.

Runas par izsekošanu un cenzūru Internetā izraisa 27. panta pirmie trīs panti – nav skaidrs kādi var būt “steidzamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi”, kas ļautu “novērst pārkāpumu” un “atturēt” no tā veikšanas. Atzīmēsim ka šeit nav atsauces uz taisnīgas tiesas vai privātuma tiesībām, kā ši paša panta otrajā punktā. Tas liek domāt, ka tiesības, piemēram, atslēgt Internetu privātpersonai, kas tiek apsūdzēta dziesmas lejuplādēšanā vai bloga serverim, kas publicējis dzejoli pēc ACTA jāvar notik arī bez tiesas sprieduma. To padziļina šī panta trešā daļa, kas pieprasa sekmēt “kopējus centienus uzņēmējdarbības jomā, lai efektīvi risinātu preču zīmju un autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu”. Šādas darbības līdz šim ir izpaudušās kā patvaļīgas Interneta atslēgšans pēc aizdomām par autortiesību parkāpumiem. ANO Speciālais ziņotājs izpausmes brīvības jautājumos komentē, ka šādi mēri ir nepiemēroti, jo pirmkārt autortiešību pārkāpumu sodīšana šādi notiek ārpus likuma processa un otrkārt trešām personām nav pietiekošas informācijas, lai tās varētu notiekt vai autortiesību pārkāpums vispār ir noticis vai arī darbības veicējam kaut kādā veidā ir tiesības šo darbību veikt (piemēram, ir pilnīgi legāli lejuplādēt filmu no Interenta, ja tā tiks izmantota mācību vajadzībām tiašā mācību processā saskaņa ar Autortiesību likuma 21. pantu un interneta piegādātājam nav iespējams to zināt).

Papildus problēmas izraisa panti par zaudējumu aprēķiniem. Man personīgi nav zināms kādas precīzi ir rekomendācijas zaudējumu aprēķiniem Latvijas tiesās un cik tas atbilst ACTA prasībām. Mēs varam pieņemt, ka tās atbilst. Šeit ir vēl viens gadījums, kad ACTA atver mums acis. Vienošanās ilgi un plaši aprunā pārkāpto preču tirgus vērtību, iespējamo zaudēto peļņu, papildus sodus, lai atturētu no pārkāpumiem un tā tālāk, taču nekur nav pieminēts tāds faktors kā iespējamība, ka ši prece tiktu nopirkta par šo tirgus cenu vai arī apskata autortiesību pārkāpšanas darbību publicitātes efektus. Ja 100 cilvēki lejuplādē kādu dziesmu, ko var iegādāties iTunes veikalā pa 1 USD, tas nenozīmē, ka tās autoram ir nodarīti 100$ zaudējumi, zaudējumi ir daudz zemāki, jo lielākā daļa no šiem lejuplādētājiem nepirktu šo dziesmu arī ja nebūtu pieejama tās pirātiskā versija. Vairāki pētījumi liecina tieši pretējo – divām līdzīgām dziesmām, ja viena no tām ir pieejama pirātiskos tīklos, tai ir lielākas iespējas tikt arī vairāk pārdotai caur iTunes, jo cilvēki, kas nav pārliecināti par dziesmas vai izpildītāja kvalitāti noklausoties dziesmas pirātisko versiju pēc tam tomēr izvēlas to iegādāties.

Ja ACTA ierobežotos tikai ar tirgus zīmju aizsardzību un tiktu izstrādāta Pasaules Tirdzniecības Organizācijas kontekstā, tad to varētu atbalstīt. Bet tā kā PTO dalībvalstis pretojās šādai plašai autortiesību objektu aizsardzības paplašināšanai bez atbilstošām patērētāju tiesību garantijām, tas tika izstrādāts ārpus normālā starptautisko organizaciju processa slepenībā kur tika uzklausīts tikai autortiesību turētāju, bet ne patērētāju viedoklis. Tas nosaka šī līguma vienpusīgumu un to kāpēc šis līgums tik ļoti nepatīk organizācijām, kas aizstāv patērētāju tiesības un likumdošanas demokrātiskus pieņemšanas processus.

Es lūdzu Latvijas valdību atsaukt Latvijas valsts atbalstu ACTA līgumam, līdz netiks īstenotas abas sekojošas prasības: svītrots 23. panta 1. daļas otro teikumu; svītrot no 27. panta aizliegumus DRM noņemšanas rīku izveidei un izplatīšanai utml, jo šie rīki ir nepieciešami 27. panta 8tās daļas tiesību realizācijai. Un tad izstrādāt izmaiņas Autortiesību likumā, kas paredz iespēju šādas tiesības patiešām realizēt. Dombrovska kungs: jūs ļoti palīdzējāt IT patērētājiem un mazajiem uzņēmējiem savulaik Eiropas Parlamentā atblastot mūsu cīņu pret programmatūras patentu legalizāciju Eiropas Savienībā, palīdziet mums arī šoreiz – nepieļaut pālieku autortiesību kriminalizācijas paplašināšanu – gan pie mums, gan citur pasaulē!

Tāpat ACTA būtu jāprecizē, ka puses drīkst noteikt, ka visas darbības sakarā ar autortiesību pārkāpumu var notikt, piemēram, tikai ar tiesas lēmumu. Būtu jāprecizē, ka trešās personas, piemēram interneta pakalpojumu sniedzeji nevar veikt preventīvu vai post-factum patvaļīgu policejisku funkciju arī pēc tiesību turētāju pieprasījuma, bet bez tiesas sprieduma.

Par citiem momentiem varu tikai uzdot jautājumus: vai tiešām Latvijas muitai jau ir tiesības pārmeklēt portatīvos datorus uz robežas aizdomās par autortiesību pārkāpumiem? Vai arī mums jau ir atrunāts izņemums, kas aizliedz parmeklē nelielus nekomerciālus sūtījumus personīgajā bagāžā? Un vai tiešām ja cilvēks lido ar portatīvo datoru, kas pieder uzņēmumam tas ir uzskatāms par nekomerciālu sūtījumu? Ja nē, tad muitai pēc ACTA ir jābūt tiesības to pārmeklēt. Tas jau ir mūsu likumdošanā? Vai tiešām mums jau ir procedūra kurā tiesību turētāji var pieprasīt apturēt kādu konkrēta apraksta preci un ir mehānisms kā mūsu tiesībsargājošās iestādes tad ziņo tiesībturētājam par tamlīdzīgu preču ienākšanu valstī? Vai tiešām trešām pusēm jau ir pienākums izpaust informāciju par saviem klientiem pēc tiesību īpašnieka pieprasījuma? Kādas ir noteitkās maksas visiem šiem pakalpojumiem? Vai tās ir pietiekoši augstas, lai tās netiktu izmantotas bez pamatojuma un lai tās neradītu budžeta zaudējumus?

P.S. sīkāk ar kritisku aci palasot pašreiz spēkā esošo Krimināllikumu acīs iekrīt šāds lasījums 148.3 pantam: “Par autortiesību [..] pārkāpšanu [..] organizētā grupā [..] soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem”. Līdz ar to par vienas filmas lejupielādi no PirateBay (tā kā to parasti veic vairāk kā viens cilvēks un viņi ‘organizējas’ caur šo lapu un torrentu trakeriem) vai piespriest sešu gadu cietumsodu un vēl 5 gadus aizliegt lietot Internetu. Tādu pašu cietumsodu var piespriest par sanākšanu pulciņā un skaļu dzejoļu deklamēšanu publiskā vietā nesamaksājot AKKA/LAA nodevu. Jautrā valstī dzīvojam, ne? Cik ilgi vēl lieksimies Hollivudas kungu priekšā?

Atvērtās pasaules jaunumi: Ubuntu Linux izstrādātāji piedāvā alternatīvu tradicionālajai rīkjoslai

Tue, 24 Jan 2012 22:13:43 +0000

Ubuntu Linux “tēvs” Marks Šatlvorts prezentējis principiāli jaunu rīkjoslas mehānismu ar nosaukumu ‘Head-Up Display’ (HUD), kas lauž gadu desmitiem pastāvējušās tradīcijas.

Atvērtās pasaules jaunumi: Projekts Cinnamon jeb strādā gandrīz kā uz Gnome 2

Tue, 24 Jan 2012 13:55:29 +0000

Linux Mint izstrādātāji publiskojuši jaunāko Cinnamon versiju. Cinnamon ir mēģinājums ir dot iespēju daudziem Gnome 2 cienītājiem strādāt ar Gnome 3 sev ierastā elementu izkārtojumā. Projekta vietnē pieejamas pakotnes dažādām distribūcijām: Ubuntu, Fedora, openSUSE utt.

Atvērtās pasaules jaunumi: Linux.conf.au 2012 videomateriāli

Tue, 24 Jan 2012 07:23:39 +0000

Tīmeklī pieejami videomateriāli no atvērtā koda projektiem veltītā pasākuma, kas janvārī noritēja Austrālijā.

Linux Centrs: Austrālijas linux.conf video materiāli

Tue, 24 Jan 2012 07:19:20 +0000

Tiem, kam patīk kādreiz atraut acis no lasīšanas un dažādībai paskatīties kādu video materiālu, Austrālijas linux.conf konferences organizētāji ir salikuši konferences youtube.com kanālā 150 prezentāciju video ierakstus. Zinātkāram datoriķim tur ir daudz interesantu atradaumu. Neliels apskats par dažiem populārākajiem no tiem ir h-online.com lapā.

Tēma:

open source

Kategorija:

Pasākumi

Vitālijs Sikuriņecs: Xorg 1.11 ievainojamība

Mon, 23 Jan 2012 19:39:17 +0000

Mjā, sanāca izlasīt, ka iekš Linux, precīzāk, XORG ir ļoti liela ievainojamība, kura vairāk varētu ietekmet privāto dzīvi, vai offisa darbiniekus. Bija radusies sekojoša situācija. Ja lietotajs aizslēdza savu datoru (lock computer), tad jebkurš cilvēks to varēja atslēgt nieka 3 sekundēs. Vienkārši bija jāizmanto maģiskā taustiņu kombinācija- CTRL+ALT+*. Un viss, neautorizēts lietotājs varēja piekļūt slēgtajam datoram. It kā ievainojamība nopietna, bet realizējama tikai fiziski piekļūstot datoram. Tapēc arī lielākasi apdraudējums varētu but birojā no kolēģiem, apopēja vai arī mājās no kāda ciemiņa.
Protams, kā jau Linux pasaulē, kļūda jau ir izlabota, atliek tikai atjaunināt savu sistēmu un viss būs kārtība. Bet fakts a tāds ir nepatīkams. Ja jau ir pieļauta tik vienkārš kļūda, kur garantija, ka nebūs citas nopienākas kļūdas? A vot garantijas nav, ja palasa Linux distribūciju dokumentāciju, var izlasīt šādu teikumu: Programmatūras izstrādātājs nenes atbildību par programmatūras darbību.
Lai Jums jauka diena.

P.S.- Ubuntu lieotāji nav ietekmeti ar šo kļudu, jo nelieo tik jaunu XPRG versiju (protams, mainstream lietotāji)

Filed under: Linux

Atvērtās pasaules jaunumi: Protesti pret SOPA devuši rezultātu

Fri, 20 Jan 2012 09:40:15 +0000

Protesti pret SOPA likumprojektu ir devuši rezultātu - 19 senatori publiski pauduši savu negatīvo attieksmi pret SOPA un PIPA, pie tam – 7 no viņiem kādreiz bija likumprojektu atbalstītāju nometnē. Rezultāts – Kongresā tagad ir 87 likumprojekta pretinieki un tikai 27 atbalstītāji.

Atgādināsim, ka zināmākie projekti, kas protestējot uz laiku bija pārtraukuši darbību, bija Wikipedia angļu versija, Reddit, Mozilla, WordPress, Wired.com, Cheezburger Network,Identi.ca, XDA-developers un openSUSE.

Atvērtās pasaules jaunumi: NASA atvērusi atvērto projektu vietni

Fri, 20 Jan 2012 07:43:09 +0000

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, tautā vairāk pazīstama kā NASA, atvērusi savu vietni, kurā atrodami atvērtā koda projekti, kas tapuši NASA paspārnē.

Atvērtās pasaules jaunumi: Linus Torvalds izsaka bažas saistībā ar Linux kodola sarežģītības straujo palielināšanos

Fri, 20 Jan 2012 06:54:53 +0000

Intervijā vācu izdevumam Zeit Linus Torvalds izteicis bažas saistībā ar Linux kodola straujo sarežģīšanos. Tāda situācija, kad kādā OS apakšistēmā kaut ko ir spējīgi saprast tikai daži cilvēki, pēc Linusa domām ir nepieņemama. “Dažreiz, lai vispār saprastu, kāpēc ir kaut kāda kļūda, mēs zaudējam vairākas dienas, lai vienkārši atrastu vajadzīgo speciālistu”.

Lai raksturotu sistēmas sarežgītības pieaugumu, Linus min sekojošus faktus. Pirmā Linux kodola versija sastāvēja no apmēram 10 000 koda rindām, patreiz kodola koda apjoms pārsniedz 15 miljonus rindu. Bez tam, Linus patreiz nemaz nepazīst tos daudzos tūkstošus izstrādātāju, kas strādā pie koda izstrādes, jo personiski sazinas tikai ar kādiem 50 vadošajiem izstrādātājiem. Pie tam, viņš uzticas gandrīz viņirm visiem. Šāda situācija izveidojusies stihiski un Linus to sauc par “sadarbību, kas balstīta uz uzticību” (Linus uzticas galvenajiem izstrādātājiem, tie, savukārt, uzticas citiem utt.)

Intervijā minēts arī tas, ka Linus izmanto Fedora 14 distribūciju, taču neizslēdz iespēju, ka pāries uz openSUSE vai Debian. Agrāk vairāku gadu garumā viņš jau ir izmantojis SUSE. Debian ir interesants tāpēc, ka Linus nekad ar to nav tā īsti darbojies. Kā iespējamo distribūcijas nomaiņas iemeslu Linus min Fedora 15, kuru viņš raksturo kā “pilnīgu pārpratumu” (dēļ pārejas uz GNOME 3, kas Linusam nepatīk).

Atvērtās pasaules jaunumi: RedHat izlaiduši virtualizācijas platformas 3. versiju

Thu, 19 Jan 2012 10:48:05 +0000

Kompānija RedHat izlaidusi virtualizācijas platformas 3. versiju

Atvērtās pasaules jaunumi: Ubuntu Unity 5 pieejams testēšanai

Mon, 16 Jan 2012 10:44:21 +0000

Resurss OMG! Ubuntu informē, ka publiskai pieejai atvērts Ubuntu grafiskās čaulas Unity repozitorijs. Tiem, kas vēlas ievērtēt Unity 5, kas būs gaidāmā laidiena 12.04 sastāvā, jāpievieno jauns repozitorijs:

sudo add-apt-repository ppa:unity-team/staging
sudo apt-get update && sudo apt-get dist-upgrade

Linux Centrs: Debian ir populārākā Linux distribūcija Tīmekļa serveros, Ubuntu strauji aug

Mon, 16 Jan 2012 09:49:50 +0000

Kopš 2010. gadā Debian palaida priekšā CentOS pēc pusotra gada līdzīgas cīņas Debian atkal ir 1. populārākā distribūcija Tīmekļa serveriem. Uzskatāms grafiks ir redzams apskatā Debian is now the most popular Linux distribution on web servers. Tik līdzīgas pozīcijas ilgākā laika posmā ļauj izdarīt vismaz divus secinājumus:
1. Gan Debian, gan CentOS ir stabila un liela lietotāju kopiena, kas turās pie pārbaudītām vērtībām.
2. Līdera gods vēl var svārstīties starp šīm divām distribūcijām.
Bet Ubuntu augšupejošā tendence gan ir skaidri redzama.

Tēma:

AP tīklos un serveros

Kategorija:

Internets un tīkli

Linux Centrs: Izlaists FreeBSD 9.0

Mon, 16 Jan 2012 09:03:14 +0000

Kā parasti, jaunā pamatversijā ir daudzi fundamentāli uzlabojumi. Daži no tiem:
- Jauna instalācijas programma bsdinstall, kas ir iekļauta visos jaunajos ISO.
- Oriģinālā Fast Filesystem atbalsta softupdates žurnalēšanu.
- Jaunāki ATA/SATA draiveri atbalsta AHCI un ir pārvietoti un CAM ietvaru.
- Pievienots Highly Available Storage (HAST) ietvars.
- Kodola atbalsts Capsicum Capability režīmam, kas papildina "smilšu kastes" ar papildus kontroles iespējām.
- Lietotāja līmeņa DTrace, kas ļauj smalki novērot un noskaņot sistēmas uzvedību.
- TCP/IP steks atbalsta pieslēdzamu sastrēguma kontroles moduļu ietvaru. Instalācijā jau ietilpst pieci moduļi sekojošiem sastrēguma kontroles algoritmiem: cc_chd (CAIA-Hamilton-Delay), cc_cubic (CUBIC), cc_hd (Hamilton-Delay), cc_htcp (H-TCP), cc_newreno (NewReno), cc_vegas (Vegas).
- NFS apakšsistēma ir papildināta ar NFSv4 atbalstu.
- Flattened device tree (FDT), kas atvieglo FreeBSD pielāgošanu iegultām platformām.
- Importēti LLVM kompilatora infrastruktūra and clang.

Ar visiem uzlabojumiem var iepazīties laidiena pizīmēs. Lūk arī pieteikuma vēstule.
Jaunākās instalācijas var lejupielādēt no FreeBSD Latvijas spoguļa.

Tēma:

FreeBSD

Kategorija:

Opsistēmas

Atvērtās pasaules jaunumi: 2011. gada programmēšanas valodu popularitātes indekss.

Mon, 16 Jan 2012 08:56:41 +0000

TIOBE Software pētījuma rezultāti vēsta, ka, aizvadītajā gadā, par programmēšanas valodu Java joprojām ir ļoti liela interese. Neskatoties uz nelielu samazinājumu (-0.29%) Java ir saglabājusi savas līderpozīcijas.

2011.gads.	2010. gads	valoda	izmaiņas
1	1	Java	-0.29%
2	2	C	+1.15%
3 ↑↑↑	6	C#	+2.55%
4 ↓	3	C++	-0.72%
5 ↑↑↑	8	Objective-C	+3.91%
6 ↓↓	4	PHP	-2.13%
7	7	(Visual) Basic	-1.34%
8 ↓↓↓	5	Python	-3.05%
9	9	Perl	-0.08%
10 ↑	11	JavaScript	+0.73%
11 ↑	12	Delphi	+0.29%
12 ↓↓	10	Ruby	-0.34%
13	13	Lisp	0%
14	14	Pascal	-0.12%
15 ↑↑	17	Transact-SQL	+0.01%

Pētījums neanalizē kurā programmēšanas valodā ir sarakstīts visvairāk koda rindu. Apkopoti ir meklētie atslēgvārdi no tādām populārām interneta vietnēm , kā Google, Google Blogs, Yahoo!, Wikipedia, MSN, YouTube, Bing, Amazon un Baidu.

Atvērtās pasaules jaunumi: Domēna vārdu izvēlē palielināsies daudzveidība

Fri, 13 Jan 2012 11:48:48 +0000

ICANN pāriet uz jaunu augstākā līmeņa domēna vārdu piešķiršanas modeli – gTLD.

Līdz šim DNS augstākā līmeņa zonas bija ierobežotas pēc biznesa (.com, .biz, .org) vai valstiskās piederības (.lv, .lt, .ee), bet pārejot uz gTLD šis ierobežojums tiek atcelts. Tas nozīmē, ka aiz “.” varēs atrasties praktiski jebkāds vārds.

Jaunu zonu izplatīšanos ierobežos viens apstāklis, jo, lai izveidotu savu augstākā līmeņa zonu, nāksies investēt vismaz $185,000.

Atvērtās pasaules jaunumi: Mozilla Firefox 10 ar ilgtermiņa atbalstu

Thu, 12 Jan 2012 11:35:18 +0000

Firefox izstrādātāji ir paziņojuši, ka gaidāmajai versijai ir noteikts ilgtermiņa atbalsts.

Ar ilgtermiņu ir jāsaprot, ka versija tiks uzturēta aktīva veselu gadu. Šī ir liela atšķirība no versijām 4.x-9.x, kurām atbalsts beidzas ar nākamās versijas iznākšanu.

Firefox 3.6 ilgtermiņa atzara atbalsts tiks pārtraukts 24. aprīlī.

Firefox 10 iznākšana plānota 31. janvārī.

Ilgtermiņa atbalsts īsumā:

Atvērtās pasaules jaunumi: Linux distributīvu vēsture īsumā

Wed, 11 Jan 2012 08:58:37 +0000

Neatkarīgi no tā vai esi Linux lietotājs, vai arī kvēls šīs operētājsistēmas kritizētājs, par Linus Benedict Torvalds noteikti būsi dzirdējis. (Laicīgi atvainojos lingvistiem. Jūs jau zināt par ko…)

Ar distributīvu izcelsmi ir krietni sarežģītāk, jo valda liela daudzveidība un notiek nemitīgas pārmaiņas. Pateicoties A.Lundqvist, D.Rodic un projektam “GNU/Linux Distribution Timeline” izsekot vēsturiskajām niansēm ir palicis pavisam vienkārši.

Informatīvais grafiks ir aplūkojams – šeit.

Jānis Jansons: Corel AfterShot Pro – fotogrāfiem linuxistiem

Tue, 10 Jan 2012 22:30:28 +0000

Šodien Twitterī uzzināju, ka publiskai testēšanai nodota Lightroom 4 beta versija. Daudzi mūsdienu fotogrāfi varētu piekrist, ka Adobe Lightroom ir super noderīga programma, bez kuras grūti iztikt. Diemžēl jābēdājas Linux lietotājiem, jo Lightroom darbojas tikai Windows un Mac vidēs. To var darbināt caur Wine, bet tad rodas pārāk daudz problēmas – nav tā vērts.

Nolēmu kārtējo reizi uzgūglēt par Lightroom alternatīvām uz Linux, un man par lielu brīnumu, atradu Corel AfterShot Pro, kura iznāca tikai pirms dažām dienām.

Idejiski un funkcionāli, programma ir Lightroom klons. Klons, kurš darbojas gan uz Linux, gan Windows, gan Mac. Awesome!

Ieimportēju un paspēlējos ar Canon raw (.cr2) formāta bildēm. Viss strādā kā nākas, iespējas ir pietiekoši plašas, un gluži kā ar Lightroom, veicot izmaiņas netiek sabojāts bildes oriģināls.

Licenze maksā 99$, bet ir pieejama 30 dienu izmēģinājuma versija. Ja būs gana laba, būs vien jāpērk, jo šobrīd šajā lauciņā nepastāv pietiekoši labi bezmaksas open source risinājumi. Protams, vēl varētu pavērties p2p ceļš, bet es to neiesaku, ja ir vēlme, lai šī aplikācija izdzīvotu un spētu konkurēt ar Adobes Lightroom.

Vairāk informācija Corel mājas lapā.

Archlinux lietotāji AfterShot Pro var uzinstalēt no AUR – aftershotpro.

Atvērtās pasaules jaunumi: Blue Systems un Linux Mint vienojas par ciešāku sadarbību KDE pilnveidošanā

Mon, 09 Jan 2012 09:29:07 +0000

Vienošanās ir izdevīga abām pusēm, jo šobrīd Blue Systems uztur Netrunner distributīvu. Linux Mint dalīsies ar pieredzi un kopējiem spēkiem tiks strādāts pie abu distributīvu KDE versiju uzlabošanas.

Ar šo vienošanos Blue Systems kļūst par nozīmīgāko Linux Mint projekt sponsoru, kas papildus ļaus projektam piesaistīt vairākus pilnas slodzes izstrādātājus.

Atvērtās pasaules jaunumi: Nginx popularitāte turpina pieaugt

Thu, 05 Jan 2012 09:55:32 +0000

Visai veiksmīgi šis gads sācies Nginx izstrādātājiem.

netcraft.com publicētie dati liecina, ka pēc aktīvo interneta vietņu skaita Nginx ir apsteidzis IIS.

Šis gads varētu noslēgties ar visai interesantiem rezultātiem…

Imants Gorbāns: Apokalipse 2012. g. 21. dec. nav paredzēta, bet pārmaiņas būs

Sun, 01 Jan 2012 22:15:45 +0000

Mierinoši izturoties pret apokalipsi gaidošajiem līdzcilvēkiem, uzskatu par lietderīgu darīt zināmu gaišu viedokli, ka pasaules gals, vismaz tādā izpratnē, kā to tipiski saprot sadzīvē, dažās kristīgajās reliģijās un filmās, pārskatāmā nākotnē (apt. 1000 g.) NEBŪS. Šā gada 21. decemrī, vienkārši beidzoties iepriekšējam 5125 gadu ciklam, sākas jauns cikls Seno Maiju kalendārā. Savukārt pārnestā nozīmē tā smagos pārmaiņu mirkļus sauks daudzi.

Atvērtās pasaules jaunumi: Svarīgākie UNIX un interneta notikumi 2011. gadā

Sat, 31 Dec 2011 15:47:05 +0000

Jau atkal aizvadīts ir kārtējais gads un tāpēc atskatāmies uz svarīgāko.

Aizvadītais gads neapšaubāmi visveiksmīgākais ir izrādījies kompānijai Google. Sevišķi jāatzīmē viedtālruņu tirgus, kur praktiski katrs otrais viedtālruņa lietotājs izmanto OS Android. 2011. gada 2 ceturksnis izskatījās šādi (avots):

Salīdzinot ar 2010. gadu Android lietotāju skaits ir pieaudzis vairākas reizes. Tas lielākoties noticis uz Symbian rēķina. Ne tik veiksmīgi gads izvērsās kompānijai Nokia, kas pēc paziņojuma par sadarbības stiprināšanu ar Microsoft, piedzīvoja akciju vērtības ievērojamas svārstības.

Google savas pozīcijas ir stiprinājusi ne tikai viedtālruņu OS tirgū, bet iegādājusies arī kompāniju Motorola, kas ļaus debitēt arī pašu iekārtu ražošanā.

Šogad veiksmīgi kompānijai ir izdevies attīstīt arī savu interneta pārlūku – Chrome, kas decembrī apsteidza Firefox. (avots: wikipedia.org)

Web serveru tirgū šogad turpināja dominēt Apache (65.22%), IIS(14.86%) tirgus daļa turpina sarukt un ar labiem panākumiem startē Nginx (8.85%).

(avots: netcraft.com)

2011. gadā ir veikti vairāki uzbrukumi atvērtā koda nozīmīgākajām vietnēm. Pirmo reizi un pie tam veiksmīgi ļaundari ir vērsušies pret kernel.org, linuxfoundation.org un winehq.org. No ļaundaru aktivitātēm cieta arī multimediju atskaņotāja VLC izstrādātāji.

Diemžēl ir arī skumji notikumi, kas saistīti ar vairāku nozīmīgu IT personību aiziešanu viņsaulē. Par Steve Jobs mēdiji informēja vairākas dienas, bet šis nav vienīgais zaudējums, jo starp aizgājējiem ir arī C valodas autors un UNIX sistēmas līdzautors Dennis MacAlistair Ritchie.

Latvijā šogad nozīmīgi notikumi, kas saistīti ar UNIX/Linux, nav novēroti, vai arī tie ir palikuši ārpus mana redzesloka.

Linux Centrs: Iznākusi jauna Linux distrubutīva versija - Austrumi Linux 2.4.8.

Fri, 30 Dec 2011 11:19:22 +0000

Veiktās izmaiņas:
• jauna ekrāntapete (pateicoties U.N.);
• ChatZilla nomainīta uz XChat;
• geeqie nomainīts uz gthumb;
• atjaunināti: mplayer, flash-player, libreoffice, yad, htop, hiawatha, xpad, gparted, xorg-server, seamonkey, mtr, qemu-kvm
• atjauninātas bibliotēkas: freetype, pcre, glib2, pixman, xf86-video-ati, xf86-video-intel, openssl, mesa, fglrx, nvidia-glx
• jauns kernels 3.1.6

MD5: 55682cb14871d123ad3d3bcdb7d77b3e
Jaunās versijas LEJUPIELĀDE 1 un LEJUPIELĀDE 2.

Austrumi Linux forums.

Tēma:

Linux

Kategorija:

Latvijas ziņas

Linux Centrs: Priecīgus Ziemassvētkus un atvērtu jauno gadu!

Sat, 24 Dec 2011 10:25:52 +0000

Vēršamies pie visiem atvērtā pirmkoda radītājiem, uzturētājiem, lietotājiem, un pārējiem atvērti un pozitīvi domājošiem cilvēkiem. Lai jums vienmēr ir interese ielūkoties neizsmeļamajā atvērtā pirmkoda risinājumu okeānā un allaž atrast ko noderīgu sev, tuvākajiem vai kolēģiem! Nekautrējieties rādīt citiem atvērtas tehnoloģijas, metodes, idejas, standartus! Atcerieties - plašāks redzes lauks, ko dod iedziļināšanās atvērtā pirmkoda pasaulē, ļauj pieņemt prātīgākus un saimnieciskākus lēmumus.
Paldies Latvijas atvērtā pirmkoda kopienām un asociācijām par atbalstu!
Priecīgus svētkus un ražīgu jauno gadu!

Tēma:

Latvija

Kategorija:

Viedoklis

Atvērtās pasaules jaunumi: Priecīgus Ziemassvētkus

Sat, 24 Dec 2011 05:52:56 +0000

Novēlu priecīgus Ziemassvētkus visiem UNIX/Linux entuziastiem, profesionāļiem un arī tiem kuri vēl tikai apsver domu vai vajag pamēģināt.

Atvērtās pasaules jaunumi: Minhenes LiMux projekts apsteidz grafiku

Fri, 23 Dec 2011 06:46:24 +0000

Minhenes pašvaldība 2011. gadu bija plānojusi pabeigt ar 8500 LiMux darbstacijām, bet migrācija ir izdevusies vēl sekmīgāka un šajā gadā jau 9000 darbstacijas ir aprīkotas ar pašvaldības vajadzībām pielāgoto Linux sistēmu.

Atlikušās 3,000+ sistēmas tiks migrētas nākamgad.

Atvērtās pasaules jaunumi: Firefox 9.0.1

Fri, 23 Dec 2011 04:00:08 +0000

Neaizmirsti lejupielādēt jaunāko un svaigāko

Atvērtās pasaules jaunumi: OpenOffice.org atzari turpina vairoties

Fri, 23 Dec 2011 03:50:27 +0000

Šoreiz savu biroja programmatūras variāciju piedāvā Team OpenOffice.org e.V. versijas nosaukums ir “White Label Office 3.3.1 RC” (produkts pieejams 5 valodās: vācu, angļu, itāļu, spāņu un franču), jo entuziastiem nav izdevies vienoties ar Apache Software Foundation par zīmola OpenOffice.org izmantošanu sava produkta nosaukumā.

“White Label Office 3.3.1 RC” pamatā ir OpenOffice.org 3.3.0 izejas kods, bet veikti arī entuziastu pašu veidotie labojumi.

Team OpenOffice.org e.V. ir nolēmis veidot atsevišķu OpenOffice.org programmatūras atzaru. Diemžēl viņi nav plānojuši pievienoties organizācijai The Document Foundation, kas ar labiem panākumiem jau vairāk kā gadu ir atdalījušies no OpenOffice.org un veido savu biroja programmatūras versiju – LibreOffice. Interesants protams ir jautājums, cik ilgi Team OpenOffice.org e.V. dalībniekiem pietiks entuziasma?

Pagaidām ar vēlmi darboties Team OpenOffice.org e.V. viss ir kārtībā un produkcijas versiju plānots piedāvāt jau 2012. gada pirmajā pusē.

xlab: Uzlabojam Skype, jeb, Skype cilnes

Thu, 22 Dec 2011 04:28:59 +0000

Un tagad paceliet rokas tie, kuri nekad nav dzirdējuši par populāro komunikācijas un ziņapmaiņas programmu Skype! Neviens? Vai zinājāt, ka šodien kļuva pieejama Skype, nu jau 5.5 versija, kas paredzēta Linux operētājsistēmai? Nezinājāt? Labi, atzīstos, es pajokoju! Atklāti sakot, ārkārtīgi daudz nebūsiet palaiduši garām, jo Skype linux versija joprojām atdūrusies pret maģisko 2.2 beta stadiju, no kuras tā netiek ārā, nu jau kuro gadu pēc kārtas.

Tas, ka Microsoft nedāvās dāvanas atvērtā koda cienītājiem, tas jau tā kā būtu kļuvis skaidrs, bet nav jau tā, ka lietotāji sēdēja rokas klēpī salikuši un gaidīja, gaidīja gadiem, kamēr (ne) iznāks, šīs programmas jaunāka versija. It kā jau tuvojas Ziemassvētki un tas, kā tauta runā, esot brīnumu laiks, tomēr diezin vai Ziemassvētku vecītis ir labos draugos ar programmēšanu, tādēļ mēģināšu pastāstīt, kā nedaudz uzlabot ikdienas darbu ar Skype linux vidē, lai kļūtu kaut mazliet ērtāk.

Skype linux versijai dažādu distribūciju programmu kanālos ir pieejams lielisks papildinājums šai programmai – SkypeTab-NG, kas ļauj Skype logu sadalīt vairākās cilnēs (tabos), tādējādi kļūst daudz ērtāk sarakstīties ar lielāku skaitu lietotāju vienlaikus, līdzīgi kā strādājot ar interneta pārlūkprogrammu.

Nē, šis Skype papildinājums nav šodien izveidots, tas eksistē jau pailgu laiku, tomēr nesen ir atjaunots darbs pie šī papildinājuma, izlabojot pietiekoši lielu skaitu kļūdu un optimizējot tā darbību un iespējas.

Un visbeidzot – kā to instalēt savā datorā? Ja esat Ubuntu/Mint un visu citu Ubuntu atvasinājumu lietotājs, atveriet termināli un ievadiet sekojošās komandrindas:

sudo add-apt-repository ppa:keks9n/skypetab
sudo apt-get update
sudo apt-get install skypetab-ng

Citu distribūciju lietotājiem, iesaku ieskatīties ŠEIT!

Ceru, ka esmu kaut nedaudz palīdzējis un priecīgus svētkus