<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">

<channel>
  <title>Ubuntu.lv Planēta</title>
  <link>http://planet.ubuntu.lv</link>
  <language>lv</language>
  <description>Ubuntu.lv Planēta - http://planet.ubuntu.lv</description>

<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: MySQL vai ir perspektīvas?</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5101</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5101-mysql-vai-ir-perspektivas</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;MySQL ir viens no atpazīstamākajiem un populārākajiem atvērtā koda projektiem, kas ļoti smagi cieš no ekonomiskās krīzes. Nedienu aizsākums meklējams brīdī, kad 2009. gada pavasarī Oracle paziņo par vēlmi iegādāties SUN Microsystems. Saistībā ar šo paziņojumu Eiropas konkurences padome veselu gadu izvērtē ietekmi uz DBVS tirgu, un šis apstāklis nenāca par labu MySQL. Iespējams vairāki lieli programmatūras izstrādātāji jau šajā brīdī uzsāka meklēt alternatīvus risinājums.  Atļauja apvienoties vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka labāk laicīgi izvēlēties kādu citu risinājumu. Tirgū parādās &lt;strong&gt;&lt;a href=&quot;http://askmonty.org/wiki/MariaDB&quot;&gt;MariaDB&lt;/a&gt;&lt;/strong&gt; (viena no MySQL AB dibinātājiem Michael &amp;#8220;Monty&amp;#8221; Widenius projekts), kas ir MySQL atvasinājums. &lt;a href=&quot;http://www.postgresql.org&quot;&gt;PostgreSQL&lt;/a&gt; izstrādātāji paziņo, ka viņi bija, ir un būs vienmēr atvērti un finansiālas problēmas viņus var ietekmēt minimāli, jo izstrādē piedalās pietiekami plaša un ietekmīga kopiena.&lt;span id=&quot;more-5101&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;No MySQL projekta ir aizgājuši vairāki nozīmīgi speciālisti. Piemēram, projekta &lt;a href=&quot;http://www.drizzle.org/&quot;&gt;Drizzle&lt;/a&gt; (MySQL &amp;#8220;vieglā versija&amp;#8221;) izstrādātāji, kas tagad darbojas kompānijas &lt;a href=&quot;http://www.rackspace.com/&quot;&gt;Rackspace&lt;/a&gt; paspārnē. (Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25762&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;)&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Kritika saņemta arī no noslogotu interneta vietņu uzturētāju puses. &lt;a href=&quot;http://digg.com&quot;&gt;Digg.com&lt;/a&gt; migrējis savu projektu no MySQL uz &lt;a href=&quot;http://incubator.apache.org/cassandra/&quot;&gt;Apache Cassandra&lt;/a&gt;. Kā galvenais iemesls tiek minēts &amp;#8211; nepietiekamā veiktspēja. (Avots:&lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25758&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;)&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Diemžēl, labo ziņu nav daudz, un uz tām nāksies vēl kādu laiku pagaidīt. Viss atkarīgs no Oracle vēlmes attīstīt vai degradēt šo patiesi lielisko produktu.&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 12 Mar 2010 07:58:59 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>LATA: Dokumentu brīvības diena 2010</title>
	<guid>http://lata.org.lv/?p=258</guid>
	<link>http://lata.org.lv/?p=258</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;Šogad Dokumentu brīvības diena tiks atzīmēta 31.martā, visā pasaulē sabiedrībai skaidrojot atvērtu dokumentu formātu un atvērtu standartu nozīmīgumu.
Ar atvērtiem dokumentu standartiem un atvērtiem standartiem ir nodrošināma visu elektronisko dokumentu  savietojamība neatkarīgi no autora un lasītāja izmantotās datora  platformas, operētājsistēmas vai programmnodrošinājuma.</description>
	<pubDate>Wed, 10 Mar 2010 08:00:21 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Oracle pamet SUN atvērtā koda projektu vadītājs</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5093</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5093-oracle-pamet-sun-atverta-koda-projektu-vaditajs</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Par aiziešanu no Oracle paziņojis Simon Phipps. Kopumā Simon Phipps SUN Microsystems ir nostrādājis 10 gadus, un pēdējos piecus viņa vadībā ir izstrādāti visi kompānijas atvērtā koda produkti. Tieši viņa vadībā SUN Microsystems ir pievērsies atvērtā koda pastiprinātai izstrādei. Rezultātā tika publiskoti Solaris un Java pirmkodi, izveidots OpenSPARC projekts, sagatavots ODF (Open Document Format) standarts, kā arī veikta dažādu citu UNIX produktu pielāgošana integrācijai OS Linux.&lt;span id=&quot;more-5093&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Tomēr viss nav gājis tik gludi, un SUN Microsystems saskārās ar finansiālajām grūtībām, kā rezultātā Oracle ir pārpirkusi biznesu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25726&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Iespējams šis paziņojums ir tapis saistībā ar Oracle veiktajām izmaiņām. Nenoliedzami SUN Microsystems Simon Phipps vadībā ir veikusi lielu ieguldījumu atvērtā koda attīstībā. Protams, visam ir savas ēnas puses, un par to rakstīju jau iepriekš &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.open-news.lv/5056-sun-microsystems-un-atverta-koda-izstrade&quot;&gt;SUN Microsystems un atvērtā koda izstrāde&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Wed, 10 Mar 2010 06:58:14 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: UNIX vēsture 40 gadu griezumā</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5090</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5090-unix-vesture-40-gadu-griezuma</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Noteikti lielai daļai no šodienas datorlietotājiem nebūs nekādas nojausmas par OS attīstības vēsturi. Es uzskatu, ka, lai saprastu tagadni, tad nedaudz jābūt informētam arī par pagātni. Maldīgs ir uzskats, ka viss sākās ar 80-to gadu sākumu un MS DOS. Īstenībā viss notika daudz ātrāk un savādāk. Jau labu laiku atpakaļ ievēroju resursu, kas piedāvāja aplūkot vēsturisko un aktuālo informāciju par &lt;a href=&quot;http://www.levenez.com/unix/&quot;&gt;UNIX attīstību&lt;/a&gt;. Šodien atkal sanāca apmeklēt šo vietni un biju pārsteigts, ka informācija tiek atjaunota ļoti regulāri. Paldies uzņēmīgajiem cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Iespējams Mac OS X piekritēji varētu būt pārsteigti&amp;#8230;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Tue, 09 Mar 2010 09:02:37 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: OpenSSH 5.4 ir klāt</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5086</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5086-openssh-5-4-ir-klat</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Izlabotas 30 kļūdas, un nācis klāt daudz priecējošu jaunumu:&lt;/p&gt;
&lt;ul&gt;
&lt;li&gt;pēc noklusējuma atslēgts SSH1;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;sftp-server tagad iespējams režīms &amp;#8220;tikai lasīt&amp;#8221;;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;sftp-client uzlabots un papildināts ar jaunām iespējam;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;&lt;strong&gt;ssh -W host:port&lt;/strong&gt; norāde uz kādu portu slēgties;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;pievienota jauna autentifikācijas metode;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;iespēja atsaukt atslēgas;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;turpmāk autentifikācijai ar smart-card tiks izmantots PKCS #11;&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;SSH 2 secret key turpmāk tiks šifrēta ar AES-128 (iepriekš 3DES).&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25714&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Jaunumu un uzlabojumu saraksts, manuprāt, ir pietiekami iespaidīgs, lai veiktu sistēmas uzlabojumus&amp;#8230;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Tue, 09 Mar 2010 06:09:42 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: PC-BSD 8.0 vs Kubuntu 9.10</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5081</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5081-pc-bsd-8-0-vs-kubuntu-9-10</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Kārtējie interesantie testi &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.phoronix.com/scan.php?page=article&amp;item=pcbsd8_benchmarks&amp;num=4&quot;&gt;www.phoronix.com&lt;span id=&quot;more-5081&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/a&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; class=&quot;aligncenter&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/1.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/2.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/3.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/4.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/5.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/6.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/7.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/8.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/9.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/10.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/11.png&quot; /&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;&quot; src=&quot;http://www.phoronix.com/data/img/results/pcbsd8_benchmarks/12.png&quot; /&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Ar nožēlu jāatzīmē, ka mana iemīļotā BSD sistēma šoreiz zaudē!&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Mon, 08 Mar 2010 07:10:31 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Iznāk Apache HTTP Server 2.2.15</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5079</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5079-iznak-apache-http-server-2-2-15</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Veikti vairāki drošības uzlabojumi. Par visām izmaiņām var izlasīt &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.apache.org/dist/httpd/CHANGES_2.2.15&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.apache.org/dist/httpd/CHANGES_2.2.15&quot;&gt; www.apache.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Sun, 07 Mar 2010 06:53:06 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>xlab: Stulbumam nav robežu</title>
	<guid>http://www.xlab.lv/?p=3152</guid>
	<link>http://www.xlab.lv/2010/03/06/stulbumam-nav-robezu/</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;&lt;a href=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/03/MacPC.jpg&quot; rel=&quot;lightbox[3152]&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; class=&quot;alignleft size-medium wp-image-3154&quot; height=&quot;144&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/03/MacPC-300x240.jpg&quot; title=&quot;MacPC&quot; width=&quot;180&quot; /&gt;&lt;/a&gt;Kādu laiku atpakaļ iekš GoogleReader šķirstot dažādus rakstus, izlasīju &lt;strong&gt;&lt;a href=&quot;http://datuve.lv/raksts/3324/Kad_Apple_beigs_stastit_pasakas/&quot; target=&quot;_blank&quot;&gt;šo te garadarbu&lt;/a&gt;&lt;/strong&gt;. Ja godīgi, pēdējā laikā vēl nebiju tik ilgi smējies par &lt;strong&gt;datuve.lv&lt;/strong&gt; rakstiem (laikam nepaspēju visus lasīt, iespējams, tik jocīgu ir vairāk). Saprotu, ka Mac vs. PC kari vēl ilgi turpināsies, bet, ka kāds ir tik zemu kritis, pasūtot bērnu dārza līmeņa reklāmrakstu, to es gan nenojautu. Kā noprotu, ideja bija no it kā vienkārša datorlietotāja mutes iebarot slēpto reklāmu bezmugurkaulnieku ausīs. Jums laikam tas izskatās nedaudz dīvaini, ka GNU/Linux OS veltītā mājaslapā raksta par PC un Mac kariem. Bet man, kā GNU/Linux lietotājam, kurš pie M$ Windows kastes apsēžas tikai piespiedu kārtā darbā vai mācībām universitātē, radās ideja no neitrālā skatpunkta pakritizēt anekdotes veida reklāmrakstu.&lt;span id=&quot;more-3152&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Citāts Nr.1 &lt;/strong&gt;&amp;#8220;&lt;strong&gt;It just works – tas vienkārši darbojas&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Būtībā jebkurš  gatavs nopirkts personālais dators tāpat vienkārši darbojas. [..] Ir pierādīts, ka nopērkot normālu datoru ar  Windows, tam nav nekādu problēmu, tās rodas brīdī, kad slikti lietotāji  uzinstalē sliktas programmas. Un tas pats var notikt arī ar Apple, ja  nonāk nejēgas rokās.&amp;#8221;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Cik esmu slēdzis jaunos datorus iekšā pirmo reizi, kuriem bij OEM Windows (XP, Vista, 7), tad bija jāgatavojas vismaz 40 minūtes iztērēt priekš Next, Next, pārstartējumiem un citām darbībām, līdz sistēma beidzot nokonfigurējas un ir lietojama. Pat uzinstalēt Ubuntu Linux no 0 ir ātrāk. Un šeit nav nekādas runas par nejēgām un sliktām programmām. Mac datori jau ir nokonfigurēti rūpnīcā, jo Apple ražo OS priekš saviem dzelžiem.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Citāts Nr.2&lt;/strong&gt; &amp;#8220;&lt;strong&gt;You can make amazing stuff  &amp;#8211; Tu vari darīt apbrīnojamas lietas&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šis  bija sauklis iLife programmai. Ir neskaitāmi ražotāji, kas dara tādas  pašas un vēl labākas lietas. Windows Vista visparastākajā versijā ir  pieejamas visas tās pašas funkcijas, kas iLife, tā kā tam nebūtu jābūt  nekādam Apple trumpim.&amp;#8221;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Un kā ar &lt;a href=&quot;http://en.wikipedia.org/wiki/GarageBand&quot; title=&quot;GarageBand&quot;&gt;GarageBand&lt;/a&gt; un &lt;a href=&quot;http://en.wikipedia.org/wiki/IWeb&quot; title=&quot;IWeb&quot;&gt;iWeb&lt;/a&gt;, kuri ir iLife komplektā? Tā, parādiet, lūdzu, kā iekš Windows Vista Basic bez papildus programmatūras var taisīt mūziku un veidot Tīmekļa lapas?&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Citāts Nr.3&lt;/strong&gt; &amp;#8220;&lt;strong&gt;11400 viruses? Not on a mac – 11400 virusi? Tikai ne uz Mac&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šis  arguments ir ļoti strīdīgs. Iemesls, kādēļ Apple datoriem ir tik maz  vīrusu, ir pavisam vienkāršs &amp;#8211; mazāk kā 2% cilvēku lieto Mac, bet  Windows lieto 90%. Vīrusu veidotājiem nav īsti interesanti veidot tādus  vīrusus, kas skartu tik mazu cilvēku daļu, interesantāk ir, ja  potenciālo cietēju skaits ir lielāks.&amp;#8221;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Uz 2010. gada februāri Mac datorus lietoja vairāk nekā 5% no visiem datorlietotājiem. No kurienes tie pieminētie &amp;lt; 2%? Patiesībā uz Windows sistēmām vairs nedarbojas vecie vīrusi drošības ielāpu dēļ. Un tas pats attiecas arī uz Mac OS X. Ziniet, kādi ir vienīgie veidi iedabūt vīrusu Mac OS X sistēmā? Uzinstalēt kādu spraudni vai programmu ar drošības caurumu vai palaist vīrusu pašam. Tātad Mac lietotājs var saķert kaiti, ja kādā pornolapā uzinstalēs pārlūkam spraudni (ar slēptu vīrusu), lai varētu skatīties video. Vēl saķers kaut ko, ja palaidīs kādas maksas programmas crack&amp;#8217;u ar vīrusu (&amp;gt; 90% ir ar vīrusu). Tas pats attiecas arī uz Windows lietotājiem. Atšķirībā no OS X, M$ Windows sistēmā gandrīz visi lietotāji strādā ar administratora tiesībām. Tādā ziņā saķert nopietnu vīrusu pieaug vairākas reizes. + visādi drošības caurumi, kurus M$ labo nedēļām&amp;#8230; Es nekad neeju internetbankā no Windows datora. Mana sieva arī. &lt;img alt=&quot;:)&quot; class=&quot;wp-smiley&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_smile.gif&quot; /&gt; &lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Citāts Nr.4&lt;/strong&gt; &amp;#8220;&lt;strong&gt;Next year’s OS today  &amp;#8211; Nākamā gada operētājsistēma jau šodien&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šis  būtībā ir ļoti muļķīgs apgalvojums. Sākot jau ar to, ka Apple sīkrīki  (widgets) ir nozagti no aplikācijas, kas saucas Konfabulator un tā ir  pieejama gan Mac, gan Windows lietotājiem. RSS lasītājs? Tāds ir gan  Internet Explorer 7, gan Mozilla Firefox, gan arī citiem pārlūkiem.  Tāpat arī Apple nav RSS idejas autors. Pārlūki ar cilnēm? Internet  Explorer 7.&amp;#8221;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Konfabulator izgāja 2003. gadā. Un, iedomājaties, kādai OS bija domāta 1. versija? Mac OS X! &lt;img alt=&quot;:P&quot; class=&quot;wp-smiley&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_razz.gif&quot; /&gt;  Windows atbalsts parādījās tikai gadu vēlāk&amp;#8230; Ja man kāds uzdāvina gleznu, un es vēlāk uzgleznoju līdzīgu &amp;#8211; tad skaitās, kas es to nozagu? &lt;img alt=&quot;:D&quot; class=&quot;wp-smiley&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_biggrin.gif&quot; /&gt;  Un vispār, ar sīkrīkiem nav ko mērītiebažas, tie ir uz visām izplatītām OS, pat uz mobilajiem tālruņiem. RSS pirmsākumi gan nāca no Apple un RSS lasītāji priekš dažādām OS parādījās jau krietni agrāk pirms IE7. Pārlūki ar cilnēm? Tādi bija jau pagājušajā gadsimtā. Un iekš Apple safari pārlūka tās parādījās 3 gadus agrāk, nekā uz M$ IE.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Citāts Nr.5&lt;/strong&gt; &amp;#8220;&lt;strong&gt;No hunting for drivers – nē draiveru medīšanai&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Gan  Windows, gan Mac ir milzīga draiveru datubāze, bet Windows draiveru ir  nesalīdzināmi vairāk. Abas platformas izmanto PnP tehnoloģiju, atļaujot  automātisku draiveru instalāciju un konfigurešanu. Tikai Apple aizmirst  piebilst, ka ir neskaitāmi daudz ierīču, ko Mac vienkārši neatbalsta.  Mac neatpazīst lielu skaitu printeru, skeneru un modēmu. Jā, Mac  īpašniekiem nav jānodarbojas ar draiveru medīšanu, jo nav jau daudz ko  medīt. Tad ļaujiet padomāt, kas īsti ir labāk?&amp;#8221;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Mac OS X ir ražota priekš Apple dzelžiem. M$ Windows &amp;#8211; gandrīz priekš visiem datoriem pasaulē. Loģiski, ka OS X draiveru bāze ir mazāka. Bet cik tas dīvaini neskan, no Mac lietotājiem sakarā ar draiveriem biju dzirdējis tikai sekojošo: &amp;#8220;Piespraudu un aizgāja! Nekādu disku ar draiveriem un next, next&amp;#8230;&amp;#8221;. Uh, un cik es bieži lamājos, kad man vajadzēja skaidrot sekretārēm darbā, lai pārstartē Windu, lai printeris atkal drukā&amp;#8230;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Secinājumi.&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pasakas stāsta nevis Apple (vai stāsta tik labi, ka izklausās pēc patiesības), bet gan raksta autors (&lt;a href=&quot;http://datuve.lv/lietotajs/25827/&quot;&gt;daunte&lt;/a&gt;). Jocīga un neveikli slēpta M$ Latvija reklāma, jaucot galvas cilvēkiem ar neprecīziem faktiem. Microsoft savu pirmo OS (MS-DOS) arī nerakstīja paši, bet gan nopirka gatavu&amp;#8230;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;P.S. Piliens darvas iMedus mucā.&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Man patīk Apple MacBook. Varbūt nākotnē tādu nopirkšu (un uzlikšu virsū GNU/Linux :p ). Bet&amp;#8230; Kādreiz es dzirdēju Stīvu Džobsu sakot &amp;#8220;&lt;strong&gt;We don’t know how to make a $500 machine that’s not a piece of junk&lt;/strong&gt;&amp;#8230;&amp;#8221; jeb &amp;#8220;Mēs nezinam ka ražot datoru par 500$, kas nav grabaža&amp;#8230;&amp;#8221; Un šogad iznāca Apple iPad planšetdators. Varbūt skolniekam tas nav grabaža un apmierina viņa vajadzības, bet manā skatpunktā priekš manām vajadzībām iPad ir grabaža, jo vienlaicīgi var darbināt 1 programmu, nav Adobe Flash (pēc dažiem gadiem izmirs, bet tagad Internets ir vienkārši piebāzts ar to) atbalsta, XGA izšķirtspēja, CPU ar 1 kodolu. Tagad saprotu, ka tas aparāts var strādāt 10 stundas ar ieslēgtu wi-fi. Un vēl apbrīnojamā Apple politika ar AppStore programmatūru&amp;#8230; Eh. Pasaule nav ideāla. Katram sava taisnība, katrs ir ar kaut ko labāks. Bet man vairāk patīk uz visu skatīties no malas, lietojot GNU/Linux, turklāt vienalga, vai uz Mac, vai uz PC.&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Sat, 06 Mar 2010 21:49:14 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Viesturs Zariņš: DOS spēles + Linux</title>
	<guid>http://extropy.wordpress.com/?p=339</guid>
	<link>http://extropy.wordpress.com/2010/03/06/dos-speles-linux/</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Girbam darbināt vecās DOS spēlītes zem Linux? Ir vismaz 3 varianti:&lt;/p&gt;
&lt;ul&gt;
&lt;li&gt;DosBox = lēni.&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;VirtualBox + FreeDos = arī lēni (man nav hardware virtualizācijas atbalsta procesorā).&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;DosEmu = ātri gan!&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;
&lt;p&gt;Tā nu DosEmu izglāba manu dienu. Interesanti ka pats projekts jau kādus 3 gadus kā miris. Gandrīz biju saņēmies instalēt FreeDos uz kādas brīvas partīcijas.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Ak jā, mērķis bij piedrbināt MagicCarpet2, 640&amp;#215;480 režīmā uz AthlonXP 2500.&lt;/p&gt;
&lt;br /&gt; Tagged: &lt;a href=&quot;http://extropy.wordpress.com/tag/dos/&quot;&gt;DOS&lt;/a&gt;, &lt;a href=&quot;http://extropy.wordpress.com/tag/dosemu/&quot;&gt;DosEmu&lt;/a&gt;, &lt;a href=&quot;http://extropy.wordpress.com/tag/speles/&quot;&gt;spēles&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/gocomments/extropy.wordpress.com/339/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/comments/extropy.wordpress.com/339/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/godelicious/extropy.wordpress.com/339/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/delicious/extropy.wordpress.com/339/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/gostumble/extropy.wordpress.com/339/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/stumble/extropy.wordpress.com/339/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/godigg/extropy.wordpress.com/339/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/digg/extropy.wordpress.com/339/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/goreddit/extropy.wordpress.com/339/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/reddit/extropy.wordpress.com/339/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://stats.wordpress.com/b.gif?host=extropy.wordpress.com&amp;blog=14920&amp;post=339&amp;subd=extropy&amp;ref=&amp;feed=1&quot; /&gt;</description>
	<pubDate>Sat, 06 Mar 2010 17:17:20 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: W3C publicē HTML5 un HTML4 atšķirības</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5076</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5076-w3c-publice-html5-un-html4-atskiribas</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Par visu vairāk &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.w3.org/TR/2010/WD-html5-diff-20100304/&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Reizē ar šo apskatu W3C ir publicējusi vairākus dokumentus, kuros tiek aplūkotas HTML5 jaunās iespējas.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.w3.org/News/2010.html&quot;&gt;www.w3.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Sat, 06 Mar 2010 06:30:17 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Pēteris Krišjānis: Empathy izmantojot SOCKS</title>
	<guid>tag:blogger.com,1999:blog-2147806111595327850.post-7081588830752703236</guid>
	<link>http://ubuntudienasgramata.blogspot.com/2010/03/empathy-izmantojot-socks.html</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/PeterisKrisjanis.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;Sanāca piecīnīt Empathy tūlītējas ziņojumapmaiņas klientu strādāt ar SOCKS. Noslēpums, kāpēc 'socksify empathy' nestrādā, ir tāds, ka empathy ir tikai lietotāja saskarne Telepathy rāmja sistēmai. Ja tu izveido savienojumu ar Google Talk, tad tiek izmantota telepathy gabble aizmugure, kas palaižama /usr/lib/telepathy/telepathy-gabble. To izlaižot cauri caur 'socksify', un ātri pēc tam palaižot empathy viss aiziet pa pirmo.&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Tātad, konsolē:&lt;br /&gt;&lt;span&gt;socksify /usr/lib/telepathy/telepathy-gabble &amp;amp;&lt;/span&gt;&lt;br /&gt;&lt;span&gt;empathy&lt;/span&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;Pāris paskaidrojumi:&lt;br /&gt;* Pirms tam jābūt likvidētiem jebkuriem empathy un telepathy procesiem, izņemot mission-control.&lt;br /&gt;* socksify ir dante-client programma, kas nodrošina SOCKS neatbalstošu lietotņu izlaišanu caur SOCKS serveri, tām to nezinot. Konfigurācija /etc/dante-client.&lt;br /&gt;* Empathy/Telepathy džeki sola SOCKS atbalstu, bet ne uz Lucid, tā kā būs jāiztiek ar šādu variantu;&lt;br /&gt;* Attiecīgi telepathy-idle būs IRC, butterfly - MSN, utt.&lt;div class=&quot;blogger-post-footer&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; height=&quot;1&quot; src=&quot;https://blogger.googleusercontent.com/tracker/2147806111595327850-7081588830752703236?l=ubuntudienasgramata.blogspot.com&quot; width=&quot;1&quot; /&gt;&lt;/div&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 05 Mar 2010 11:33:49 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Iznāk PHP 5.3.2</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5074</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5074-iznak-php-5-3-2</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Milzīgs daudzums ar &lt;a href=&quot;http://www.php.net/ChangeLog-5.php#5.3.2&quot;&gt;labojumiem&lt;/a&gt;&amp;#8230;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.php.net&quot;&gt;www.php.net&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 05 Mar 2010 06:28:18 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: CeBIT 2010 atvērtais kods saņem godalgas</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5071</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5071-cebit-2010-atvertais-kods-sanem-godalgas</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Uzvarētāji tika nominēti sešās kategorijās:&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;1. Inovāciju projekts &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.openstreetmap.org/&quot;&gt;OpenStreetMap&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;2. Aparatūras izstrādātājs, kas visvairāk domā par savietojamību ar OS Linux &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.intel.com&quot;&gt;Intel&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;3. Labākais mobilo iekārtu atvērtais risinājums &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://source.android.com/&quot;&gt;Google Android&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;4. Ievērojamākais ieguldītājs atvērtā un brīvā koda attīstīšanā &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.mathematik.uni-marburg.de/%7Epicht/&quot;&gt;Hans-Joachim Picht&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;5. Labākais Firefox papildinājums &amp;#8211; &lt;a href=&quot;https://addons.mozilla.org/en-US/firefox/addon/1865&quot;&gt;AdBlock&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;6. Labākais virtualizācijas risinājums &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://xen.org/&quot;&gt;Xen&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25682&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 05 Mar 2010 06:04:16 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Vitālijs Sikuriņecs: Vai tas ir sācies?</title>
	<guid>http://usinss.wordpress.com/?p=264</guid>
	<link>http://usinss.wordpress.com/2010/03/05/vai-tas-ir-sacies/</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;Vai sāk parādīties tas, no kā klusībā baidījās un uztraucās daudzi Linux lietotāji? Vai Linux nav nemaz tik drošs kā pirmajā mirklī licies? Aizvien biežāk (salīdzinoši) tīmeklī parādās ziņas un arī atjauninājumos parādās info, ka tiek labota kļūda, kura varēja novest līdz tam, kad kāds reāli varēja pārņemt Linux bāzēta datora vadību. Vai tiešām pieaugošā [...]&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://stats.wordpress.com/b.gif?host=usinss.wordpress.com&amp;blog=4887269&amp;post=264&amp;subd=usinss&amp;ref=&amp;feed=1&quot; /&gt;</description>
	<pubDate>Thu, 04 Mar 2010 22:10:53 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: CUPS drošības problēmas</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5065</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5065-cups-drosibas-problemas</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Vakardien &lt;a href=&quot;http://www.ubuntu.com/usn/USN-906-1&quot;&gt;konstatētas&lt;/a&gt; vairākas drukāšanas servisa CUPS drošības problēmas. Nozīmīgākā ievainojamība saistīta ar lppasswd, kas izpildās suid root režīmā un ļauj lokālajam lietotājam izpildīt kodu ar root tiesībām.&lt;span id=&quot;more-5065&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Ievainojamās sistēmas:&lt;/p&gt;
&lt;pre&gt;Ubuntu 6.06 LTS Ubuntu 8.04 LTS Ubuntu 8.10 Ubuntu 9.04 Ubuntu 9.10&lt;/pre&gt;
&lt;p&gt;Risinājums (veiciet atjauninājumus):&lt;/p&gt;
&lt;pre&gt;Ubuntu 6.06 LTS: cupsys 1.2.2-0ubuntu0.6.06.17 cupsys-client 1.2.2-0ubuntu0.6.06.17
Ubuntu 8.04 LTS: cupsys 1.3.7-1ubuntu3.8 cupsys-client 1.3.7-1ubuntu3.8
Ubuntu 8.10: cups 1.3.9-2ubuntu9.5 cups-client 1.3.9-2ubuntu9.5
Ubuntu 9.04: cups 1.3.9-17ubuntu3.6 cups-client 1.3.9-17ubuntu3.6
Ubuntu 9.10: cups 1.4.1-5ubuntu2.4 cups-client 1.4.1-5ubuntu2.4&lt;/pre&gt;
&lt;p&gt;Divas citas kļūdas var izraisīt servisa &amp;#8220;nokāršanos&amp;#8221;.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.ubuntu.com/usn/USN-906-1&quot;&gt;www.ubuntu.com&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šī pati problēma skar &lt;a href=&quot;http://lists.debian.org/debian-security-announce/2010/msg00047.html&quot;&gt;Debian&lt;/a&gt; un iespējams arī citu distributīvu lietotāji nevar justies sevišķi droši&amp;#8230;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Thu, 04 Mar 2010 15:03:12 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: SUN Microsystems un atvērtā koda izstrāde</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5056</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5056-sun-microsystems-un-atverta-koda-izstrade</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;&lt;a href=&quot;http://www.samba.org/~jra/&quot;&gt;Jeremy Allison&lt;/a&gt; (Samba izstrādes vadītājs) ir nokritizējis modeli, kādā SUN Microsystems veica atvērtā koda izstrādi. Produkti (OpenSolaris, OpenJDK un OpenOffice.org) tika izstrādāti, piesaistot galvenokārt tikai SUN Microsystems speciālistus. Projektu izstrāde tika organizēta centralizēti, un SUN vēlējās kontrolēt visus procesus. Šādā veidā ir grūti konkurēt ar decentralizēti veidotiem projektiem.&lt;span id=&quot;more-5056&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Atvērtā koda programmatūras licencēšanas nosacījumi arī esot veidoti lietotājam nedraudzīgi. Faktiski tika izveidota situācija, ka pirmkodu apskatīties var, bet izmaiņas veikt nedrīkst.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;SUN Microsystems tiek kritizēta arī par autortiesību politiku, kas nav ļāvusi efektīvi piesaistīt jaunus izstrādātājus. Viens no nosacījumiem, lai kodu iekļautu kādā no produktiem, bija, lai visas tālākās izmantošanas tiesības pāriet SUN Microsystems rīcībā. Galvenais mērķis šim uzstādījumam, lai kompānija turpmāk kodu bez problēmām varētu lietot savos slēgtajos produktos (Solaris un StarOffice).&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25655&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Grūti nepiekrist Jeremy Allison viedoklim. Šāds piegājiens plus vēl dažādu apstākļu sakritība ir novedusi pie kompānijas integrācijas Oracle sastāvā. Jautājums, uz kuru pagaidām man nav atbildes &amp;#8211; vai turpmāk nebūs jākritizē Oracle?&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Thu, 04 Mar 2010 06:42:38 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Elliott Associates vēlas iegādāties Novell</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5052</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5052-elliott-associates-velas-iegadaties-novell</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Elliott Associates  (8.5% Novell akciju īpašnieks) izteicis piedāvājumu iegādāties Novell akcijas par $5.75 gab., kas ir par 21% vairāk, nekā vakardien tās tika novērtētas biržā. Kopējā darījuma summa sastāda 1.83 miljardus $.&lt;span id=&quot;more-5052&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pirmajās paziņojuma izplatīšanas stundās Novell akcijas vērtība pieauga par 26%. Interesanti, ka pirms finanšu krīzes Novell akcijas maksāja 8$ gab., bet 2000. gadā pat 40$.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šī gada pirmajā kvartālā Novell ir izdevies par 89% palielināt savus ieņēmumus.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25650&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Iespējams, šī ir zīme, ka pasaules IT tirgus atkal uzņem apgriezienus. Jau iepriekšējā gadā bija vērojama tendence, ka lielu finanšu resursu turētāji vēlas iegādāties perspektīvus IT biznesus. Atliek vien minēt, kurš būs nākamais plaši pazīstamais IT uzņēmums, ko vēlēsies kāds iegādāties?&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Wed, 03 Mar 2010 10:30:02 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Iznāk KDE 4.4.1</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5048</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5048-iznak-kde-4-4-1</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Jaunumu nav daudz, jo šī ir labojumu versija. Manuprāt, svarīgākais labojums saistīts ar KDE 4.4.0 kļūmi ekrāna saudzētāja sistēmā, kas noveda pie piekļuves iegūšanas bez autorizācijas. Vairāk par jaunumiem &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.kde.org/info/security/advisory-20100217-1.txt&quot;&gt;www.kde.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.kde.org&quot;&gt;www.kde.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Wed, 03 Mar 2010 06:24:17 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>LATA: LATA piedalās e-prasmju nedēļā</title>
	<guid>http://lata.org.lv/?p=252</guid>
	<link>http://lata.org.lv/?p=252</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;E-prasmju nedēļa pirmo reizi tiek rīkota  visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai popularizētu inovatīvu  apmācību un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)  pakalpojumus, kā arī veicināt sabiedrībā apziņu, ka arvien pieaug  e-prasmju nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā mūsdienu sabiedrībā un  pieaug pieprasījums pēc augsta līmeņa IKT praktiķiem.
E-prasmju nedēļu rīko Reģionālās attīstības un pašvaldību [...]</description>
	<pubDate>Tue, 02 Mar 2010 17:24:46 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Maijs PHP drošības mēnesis</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5043</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5043-maijs-php-drosibas-menesis</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Stefan Esser (&lt;a href=&quot;http://www.hardened-php.net/&quot;&gt;Hardened-PHP&lt;/a&gt; autors) paziņojis par iniciatīvu uzlabot PHP drošību. Pasākuma ietvaros tiek organizēts konkurss. Līdz 11. aprīlim jāiesūta konstatētās PHP drošības kļūdas vai nepilnības. Protams, tas attiecas tikai uz kļūdām, kas vēl nav atklātas. Nozīmīgāko drošības kļūdu atklājēji tiks pie balvām. Plānotas tiek arī diskusijas par iepriekš konstatētajām PHP drošības problēmām. Pasākums notiks no 1.maija un ilgs visa mēneša garumā. Visi jaunumi tiks publicēti &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://php-security.org/&quot;&gt;php-security.org&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Līdzīga akcija notika arī 2007. gada martā, kad tika meklētas PHP darbības kļūdas. Tika konstatēts vairāk nekā 40 problēmu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://php-security.org/&quot;&gt;php-security.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Tue, 02 Mar 2010 07:08:26 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Gnome 3 un The Task Pooper</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5039</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5039-gnome-3-un-the-task-pooper</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Gnome 3 ātrdarbības uzlabošana ir apsveicama lieta. Manuprāt nedaudz savādāk ir ar rīku &amp;#8220;Task Pooper&amp;#8221;. Vai tiešām arī šādā lietā ir nepieciešams ieguldīt laiku un resursus? Iespējams dizaineri un ergonomikas speciālisti man iebildīs. Idejiski rīks izskatās šādi:&lt;span id=&quot;more-5039&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;br /&gt;
&lt;img alt=&quot;Task Pooper&quot; class=&quot;aligncenter&quot; src=&quot;http://blogs.gnome.org/seth/files/2010/02/pooperbar-anim.gif&quot; /&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pagaidām tā ir tikai ideja, kas apspriesta Canonical un Google rīkotājā &amp;#8220;GNOME 3 Usability Hackfest 2010&amp;#8243;. Mērķi Gnome 3 izstrādātājiem ir ambiciozi un liels uzsvars tiek likts uz ātrdarbības uzlabošanu. Man gan rodas jautājums vai dažādie dizaina uzlabojumi un papildus darba atvieglošanas rīki sistēmu pārāk nenoslogos? Vai Gnome 3 nekļūs par darba virsmu, kas pieprasīs jaunus &amp;#8220;Dzelžus&amp;#8221;? Protams visu var atslēgt, bet, tad kāda jēga no uzlabojumiem?&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://blogs.gnome.org/seth/2010/02/26/let-the-wild-rumpus-begin/&quot;&gt;blogs.gnome.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Mon, 01 Mar 2010 07:25:09 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Oracle arī turpmāk atbalstīs OpenSolaris kopienu</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5029</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5029-oracle-ari-turpmak-atbalstis-opensolaris-kopienu</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Oracle ilgu laiku kavējās ar atbildes sniegšanu, bet beidzot ir ieviesta zināma skaidrība par turpmāko kopienas nākotni. OpenSolaris kopienas IRC kanālā Oracle pārstāvis Dan Roberts publiski apstiprināja:&lt;/p&gt;
&lt;ol&gt;
- kompānija arī turpmāk piedalīsies OpenSolaris izstrādē;&lt;br /&gt;
- OpenSolaris licences nosacījumi netiks mainīti. OS arī turpmāk būs atvērtā koda produkts;&lt;br /&gt;
- jaunu versiju izstrāde netiks apturēta. Tuvākajā laikā iznāks OpenSolaris 2010.03;&lt;br /&gt;
- OpenSolaris arī turpmāk tiks papildināts ar Oracle izstrādātajām atvērtajām tehnoloģijām;&lt;br /&gt;
- lietotāji neizjutīs negatīvas izmaiņas;&lt;br /&gt;
- kompānija plāno Solaris izstrādē ieguldīt vairāk līdzekļu nekā to iepriekš darīja SUN Microsystems;&lt;br /&gt;
- Oracle uzskata Solaris par vienu no galvenajiem darbības virzieniem un tāpēc liela uzmanība tiks pievērsta pašreizējo versiju uzturēšanai(SPARC un x86), kā arī nākotnes izstrādēm.&lt;/ol&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://ptribble.blogspot.com/2010/02/opening-up-some-details-of-opensolaris.html&quot;&gt;ptribble.blogspot.com&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Sun, 28 Feb 2010 06:35:11 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>xlab: Apskats: #! Crunchbang Linux</title>
	<guid>http://www.xlab.lv/?p=3134</guid>
	<link>http://www.xlab.lv/2010/02/27/apskats-crunchbang-linux/</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Kādu laiku atpakaļ biju rakstījis par &lt;a href=&quot;http://www.xlab.lv/2009/07/03/sistemas-atjaunosana-ar-linux/&quot; target=&quot;_blank&quot; title=&quot;Sistēmas atjaunināšana ar Linux&quot;&gt;Sistēmas atjaunošanu ar Linux&lt;/a&gt;, kur pieminēju Crunchbang Linux kā gana mazu, bet funkcionējošu Linux distributīvu, kaut arī tuvāk viņu nebiju papētījis.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un lietotu kā galveno uz Asus Eee PC, tikmēr uzliku kā pagaidus variantu Crunchbang, ik pa laikam to pielaboju, personalizēju, un šodien pieķēru sevi pie domas &amp;#8211; &amp;#8220;Velns, jau vairāk nekā pus gads un es esmu vairāk nekā apmierināts ar to!&amp;#8221; Dalīšos ar jums savos iespaidos par šo, manuprāt, diezgan neparasto distributīvu!&lt;a href=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb1.png&quot; rel=&quot;lightbox[3134]&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;cb1&quot; class=&quot;size-medium wp-image-3136 alignleft&quot; height=&quot;187&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb1-300x187.png&quot; title=&quot;cb1&quot; width=&quot;300&quot; /&gt;&lt;/a&gt;&lt;a href=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb3.png&quot; rel=&quot;lightbox[3134]&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;cb3&quot; class=&quot;size-medium wp-image-3137 aligncenter&quot; height=&quot;175&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb3-300x175.png&quot; title=&quot;cb3&quot; width=&quot;300&quot; /&gt;&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Tātad &amp;#8211; Crunchbang Linux, bieži saukts arī par #! dēļ sava logotipa, ir uz Ubuntu Linux bāzēts distributīvs, un tam piemīt ļoti daudz Ubuntu īpašību &amp;#8211; vieglums tā lietošanā, Ubuntu plašais hardware atbalsts, uz Ubuntu lietoto programmu pieejamība uzreiz pēc instalēšanas u.c. Ubuntu lietotājiem tik pazīstamo iespēju, tomēr Crunchbang Linux glabā arī savus trumpjus, pateicoties kuriem viņš ir daudz labāks par Ubuntu vai Ubuntu Netbook Remix. Pirmkārt, ātrums, kas ir ļoti svarīgs uz netbook tipa datoriem &amp;#8211; to Crunchbang iegūst no Ubuntu tik pazīstamā GNOME aizstāšanas ar Openbox(!!!) darbvirsmu, otrkārt, vieglākas, bet ne sarežģītākas alternatīvas Ubuntu lietotajām programmām, kas samazina procesora un operatīvās atmiņas noslogošanu, treškārt &amp;#8211; daudz vieglu īsceļu. Crunchbang Linux ir pieejams pilnā versijā un atvieglotajā versijā netbukiem.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šī Crunchbang Linux izstrādātāju izvēle var šķist pat ļoti dīvaina, zinot, kā ir strādat ar Openbox, taču viss nemaz nav tik traki &amp;#8211; Crunchbang Linux izstrādātāji padomājuši arī par Openbox lietošanas ērtumu un nav skopojušies arī ar Openbox konfigurēšanas iespējām arī grafiskajā vidē, daudz kas tika pārveidots tā, lai to padarītu pievilcīgāku lietotājam-parastajam, un viņiem tas patiešām izdevās.  Manuprāt, šādā veidā pasniegts Openbox ir pat daudz labāka izvēle par GNOME dēļ ātruma un, galvenais, Desktopa tīruma &amp;#8211; nav vairs smagās strīpas, kuru parasti var manīt GNOME augšdaļā, zemāk viss ir caurspīdīgs un acij tīkams &amp;#8211; viegls, neuzspiests. Vienīgā problēma ir jaunu programmu pievienošana manuāli pie izvēlnes (kura ir pieejama ar labo peles klikšķi), nākas pašam dot nosaukumu programmai Openbox izvēlnē, iedalīt to grupā un īsceļu rakstīt pašam, bet Linux lietotājam ar diezgan normālu un loģisku domāšanu tas problēmas nevar sagādāt.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Dažas aizvietotās programmas Ubuntu &amp;#8211; Crunchbang alternatīvas:&lt;/p&gt;
&lt;table border=&quot;1&quot;&gt;
&lt;thead&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;th&gt;Ubuntu&lt;/th&gt;
&lt;th&gt;Crunchbang&lt;/th&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/thead&gt;
&lt;tbody&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td&gt;System Monitor&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;Htop&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td&gt;Totem&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;VLC, Rhythmbox&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td&gt;Nautilus&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;PCMan File Manager, Midnight Commander&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td&gt;Transmission&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;rtorrent&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td&gt;Ekiga&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;Skype&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/tbody&gt;
&lt;/table&gt;
&lt;p&gt;Ļoti iepriecināja arī iestrādāts &lt;a href=&quot;http://conky.sourceforge.net/&quot; target=&quot;_blank&quot;&gt;Conky&lt;/a&gt; sistēmas uzraugs, kurš vientuļi atrodas uz darbvirsmas un informē lietotāju par sistēmas stāvokli.  Zem tā atrodas informācija par saīsnes taustiņiem, kuri ievērojami atvieglo darbu ar tavu netbuku &amp;#8211; par neērtā trackpad vai pelītes neiespējamības izmantošanu nav jāiespringst, ļoti daudz ko var ieslēgt ar 2 taustiņu palīdzību, un ir iespēja tos pašiem konfigurēt un uzstādīt, kas ļoti iepriecina!&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Izstrādātāji apgalvo, ka Crunchbang Linux ir daudz vairāk iepēju, Crunchbang Linux var tikt labots un urķierēts bezgalīgi dēļ daudzām bezmaksas un vieglām programmām un to pieejamām konfigurācijām, Cruchbang Linux var atskaņot VISU jūsu media kolekciju, Crunchbang Linux ir ātrāks Ubuntu  &amp;#8211; bez datora performances upurēšanas un atšķirībā no Ubuntu &amp;#8211; Crunchbang nav brūns.. &lt;img alt=&quot;;)&quot; class=&quot;wp-smiley&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-includes/images/smilies/icon_wink.gif&quot; /&gt; &lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;a href=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb2.png&quot; rel=&quot;lightbox[3134]&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;cb2&quot; class=&quot;alignright size-medium wp-image-3138&quot; height=&quot;175&quot; src=&quot;http://www.xlab.lv/wp-content/uploads/2010/02/cb2-300x175.png&quot; title=&quot;cb2&quot; width=&quot;300&quot; /&gt;&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pats no sevis varu pateikt &amp;#8211; es devu šai distributīvai vienu iespēju un tagad es no tās nešķiršos tik ātri, jo tā mani apbūra ar savu ātrumu, ērtumu, tīrumu, minimālismu, atvērtumu un vieglumu. Ja kāds var izveidot tiešām labu operētājsistēmu, tad tie nav vienīgi &lt;a href=&quot;http://www.minix3.org/&quot; target=&quot;_blank&quot;&gt;MINIX&lt;/a&gt; izstrādātāji, bet arī &lt;a href=&quot;http://crunchbanglinux.org/&quot; target=&quot;_blank&quot;&gt;Crunchbang Linux&lt;/a&gt; izstrādātāji!&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Sat, 27 Feb 2010 09:51:30 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Midnight Commander 4.7.1</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5025</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5025-midnight-commander-4-7-1</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;&lt;img alt=&quot;MC&quot; class=&quot;alignright size-full wp-image-14&quot; src=&quot;http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2010/02/MidnightCommander.png&quot; title=&quot;MC&quot; /&gt;MC izstrādātāji ir sasparojušies un atkal priecē ar jaunas versijas iznākšanu. Programmatūrā pilnveidota funkcionalitāte un novērsts liels kļūdu daudzums. Sīkāk par visu izlasāms &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.midnight-commander.org/wiki/NEWS-4.7.1&quot;&gt;šeit&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Sat, 27 Feb 2010 06:29:55 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Linux kodols 1 miljardu EUR vērts</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5014</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5014-linux-kodols-1-miljardu-eur-verts</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Linux kodola izstrāde no &amp;#8220;nulles&amp;#8221; Eiropas savienībā izmaksātu aptuveni 1 miljardu EUR. Šādu secinājumu izdarījuši Spānijas Oviedo universitātes zinātnieki. Arī kodola papildinājumi un uzlabojumi nav bijuši lēti (2005-2007.gadam 100 miljoni EUR, savukārt  2008. gadā 225 miljoni EUR).&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.opennet.ru/opennews/art.shtml?num=25560&quot;&gt;www.opennet.ru&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Skaitļi izklausās lieli, bet viss ir relatīvi&amp;#8230; Par šo tēmu visai interesants viedoklis izskanēja Latvijas Radio 1 raidījumā &lt;a href=&quot;mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20100217A200500204500&quot;&gt;&amp;#8220;Kā labāk dzīvot?&amp;#8221; (17.02.2010)&lt;/a&gt; LINUX centra vadītājs Leo Trukšāns visiem saprotamā valodā izstāstīja par ieguvumiem, ja lietosiet atvērto kodu. Viens no tematiem aizskāra arī ES programmatūras importa/eksporta bilanci. Izrādās, ka ES importē 70 miljardus un eksportē 20 miljardus (&lt;span&gt;2008. gada dati var būt neprecīzi!&lt;/span&gt;). 50 miljardi ir pietiekama summa, lai ES domātu, kā situāciju uzlabot. Par izpratni liecina arī fakts, ka tieši ES saražo aptuveni 70% no visa kopējā Atvērtā koda. Visiem iesaku nepažēlot ~45 min. sava brīvā laika un noklausīties šo raidījumu. Atskaņojams arī ar VLC.&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 26 Feb 2010 09:44:04 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: International Intellectual Property Alliance absurda kalngals…</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5019</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5019-international-intellectual-property-alliance-absurda-kalngals</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Līdz pirmajam aprīlim vēl tālu, bet daži jau strādā pie jautrības. Šoreiz izcēlās IIPA, kas nosūtījusi savas rekomendācijas ASV Tirdzniecības komitejai, kurās Atvērtais kods tiek pielīdzināts pirātiskajai programmatūrai. Atvērtais kods traucējot maksas programmatūras attīstībai. Pret valstīm, kuru valdības atbalsta Atvērtā koda izplatīšanu, vajadzētu vērst sankcijas. Ļauno sarakstā pārsvarā dominē Āzijas valstis.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.technollama.co.uk/encouraging-open-source-could-land-you-in-trouble&quot;&gt;www.technollama.co.uk&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 26 Feb 2010 07:43:19 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Iznāk Postfix 2.7.0</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=5016</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/5016-iznak-postfix-2-7-0</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Jaunumi un labumi:&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;- uzlabota veiktspēja;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;- noņemta adresāta pārbaudes aizture;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;- klientu reputācijas menedžments;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;- pievienots postscreen atbalsts, kas nodrošina botu bloķēšanu. Šī iespēja pagaidām ir testēšanas stadijā un pilnībā integrēta tiks tikai 2.8 versijā.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.postfix.org/announcements/postfix-2.7.0.html&quot;&gt;www.postfix.org&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Fri, 26 Feb 2010 06:30:43 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Viesturs Zariņš: Google un latviešu valoda</title>
	<guid>http://extropy.wordpress.com/?p=337</guid>
	<link>http://extropy.wordpress.com/2010/02/25/google-un-latviesu-valoda/</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Ja jums pārlūkā ir iestatīta useragenta lokāle uz latviešu valodu, tad visas Google lapas noklusēti darbojas latviešu valodā. Tāpat visas Google darbvirsmas programmas tiek noklusēti  instalētas latviešu valodā.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Bet kas tā par valodiņu, ne pazīt ne kā. Locījumi krustām šķērsām, daudzviet tulkojums pilnīgi uz nepareizu pusi aizgājis. Daži izņēmumi ir daudzmaz labi -  meklēšana, pasts, kalendārs, grupas arī ir tā neko.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pēdējā gada laikā esmu mēģinājis vairākkārt sūdzēties Googlei un pieteikties palīgā,  bet tas  izrādās nav viegli.  Visādās inquiry formās rakstītais pazūd bez vēsts. Forumos rakstītajam arī atsaucība minimāla.  Androīda lokalizācijas centieni vispār bij kā pret sienu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Vai kāds zina kā tikt līdz dzirodošām ausīm Googles pusē, vai arī mums būs jāpacieš savs banānu republikas statuss?&lt;/p&gt;
&lt;br /&gt; Tagged: &lt;a href=&quot;http://extropy.wordpress.com/tag/google/&quot;&gt;Google&lt;/a&gt;, &lt;a href=&quot;http://extropy.wordpress.com/tag/lokalizesana/&quot;&gt;lokalizēšana&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/gocomments/extropy.wordpress.com/337/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/comments/extropy.wordpress.com/337/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/godelicious/extropy.wordpress.com/337/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/delicious/extropy.wordpress.com/337/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/gostumble/extropy.wordpress.com/337/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/stumble/extropy.wordpress.com/337/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/godigg/extropy.wordpress.com/337/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/digg/extropy.wordpress.com/337/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/goreddit/extropy.wordpress.com/337/&quot; rel=&quot;nofollow&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://feeds.wordpress.com/1.0/reddit/extropy.wordpress.com/337/&quot; /&gt;&lt;/a&gt; &lt;img alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot; src=&quot;http://stats.wordpress.com/b.gif?host=extropy.wordpress.com&amp;blog=14920&amp;post=337&amp;subd=extropy&amp;ref=&amp;feed=1&quot; /&gt;</description>
	<pubDate>Thu, 25 Feb 2010 12:46:58 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: ARM kopiena</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=4999</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/4999-arm-kopiena</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;&lt;a href=&quot;http://www.arm.com/images/ARMCC-3-panelsBigger.png&quot;&gt;&lt;img alt=&quot;ARM&quot; src=&quot;http://www.open-news.lv/wp-content/uploads/2010/02/arm_kopiena.png&quot; /&gt;&lt;/a&gt;&lt;a&gt;&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Avots: &lt;a href=&quot;http://www.arm.com/&quot;&gt;www.arm.com&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Kopiena ne tikai izskatās, bet patiešām ir iespaidīga&amp;#8230;&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Thu, 25 Feb 2010 05:42:42 +0000</pubDate>
</item>
<item>
	<title>Atvērtās pasaules jaunumi: Iznāk PC-BSD Release 8.0</title>
	<guid>http://www.open-news.lv/?p=4992</guid>
	<link>http://www.open-news.lv/4992-iznak-pc-bsd-release-8-0</link>
	<description>&lt;img style=&quot;float:right&quot; src=&quot;http://planet.ubuntu.lv/images/faces/nobody.png&quot; alt=&quot;HackerGotchi&quot; /&gt;&lt;p&gt;&lt;p&gt;Beidzot arī fināla variants ir sagaidīts!&lt;/p&gt;
&lt;pre&gt;Bāzes programmatūra:
  - FreeBSD 8.0-Release-P2
  - KDE 4.3.5
  - Xorg 7.4
  - Nvidia Driver 195.22
  - Nvidia Driver 173.14.20
  - Nvidia Driver 96.43.13&lt;/pre&gt;
&lt;pre&gt;&lt;a href=&quot;http://us.download.nvidia.com/freebsd/180.44/README/appendix-e.html&quot;&gt;Nvidia Driver Support List&lt;/a&gt;&lt;/pre&gt;
&lt;pre&gt;Izvēles uzstādāmā programmatūra:
  - FireFox 3.5.7 PBI
  - Gimp 2.6.8 PBI
  - K3B 1.0.5 PBI
  - OpenOffice 3.1.1 PBI
  - Opera 10.10 PBI
  - Pidgin 2.6.4 PBI
  - The Warden 0.9.1 PBI
  - VLC 1.0.4 PBI
  - FreeBSD Ports Tree
  - FreeBSD System Source&lt;/pre&gt;
&lt;p&gt;Pilns jaunumu saraksts &amp;#8211; &lt;a href=&quot;http://www.pcbsd.org/content/view/150/11/&quot;&gt;PC-BSD Release 8.0&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;</description>
	<pubDate>Wed, 24 Feb 2010 06:17:23 +0000</pubDate>
</item>

</channel>
</rss>
